Parāda piedziņas tiesiskais regulējums

Globalizācijas laikmetā notiek brīva preču, pakalpojumu, kā arī finansu līdzekļu plūsma ne tikai vienas teritorijas ietvaros, bet gan transnacionāli. Attīstās transnacionālas kompānijas, notiek tirdzniecība, preču piegāde, darbaspēka brīva kustība. Latvija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir kļuvusi par vienotas Eiropas telpas dalībnieci, ar vienotu tirgu, preču pakalpojumu un darbaspēku kustību. Šāda starptautiska aktivitāte nodrošina arī naudas plūsmu no vienas valsts otrā. Taču ne vienmēr ekonomikā un tirgus dalībnieku starpā norēķini notiek laicīgi, bez kavējumiem. Tāpēc jebkuram ekonomiski aktīvam starptautiskā tirgus dalībniekam ir jāapzinās riski ar nesaņemtiem maksājumiem un maksājumu piedziņas procedūru.
Problēmas ar pārrobežu parādu piedziņu var radīt šķērsli brīvai naudas maksājumu apritei Eiropas Savienībā un traucēt iekšējā tirgus pareizu darbību. Novēloti maksājumi un nemaksāšana apdraud gan uzņēmumu, gan patērētāju intereses.
Civilizācijas vēsturē, it īpaši valstu un tiesu sistēmas organizācijas vēsturē, nolēmumu izpilde ir parādījusies vienlaikus ar tiesu sistēmas attīstību. Kaut arī tās īstenošana ir bijusi atšķirīga dažādos laikos, tomēr izpildes princips ir tikpat sens kā nepieciešamība izšķirt strīdus starp divām privātpersonām.
Referātā tiek dots ieskats parāda piedziņas administrēšanas jautājumu tiesiskai reglamentācijai, konstatējot ar parāda piedziņas procesu saistītos problēmjautājumus, tiek apskatīti starptautiskās jurisdikcijas civiltiesiskajos strīdos ar ārvalsts elementa noteikšanas principi, parādnieka caurskatāmības jautājumi un ar to saistītie problēmjautājumi parāda piedziņas jomā. …