Par saimniecisko darbību ar mērķi gūt peļņu fiziskās personas darbības ietvaros

Pašnodarbinātā persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta, kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus. Tā ir, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.
Jēdziens „saimnieciskā darbība” ir plašāks par jēdzienu „komercdarbība”.
Sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību zināma laika periodā. Ja persona noslēdz vienu darījumu, tas parasti nav uzskatāms par saimniecisko darbību Komerclikuma izpratnē. Tomēr zināmos apstākļos arī viens darījums var tikt uzskatīts par saimniecisko darbību, piemēram, ja tās veicējs ir skaidri darījis zināmu savu gribu nodarboties ar saimniecisko darbību. Atlīdzības kritērijs ir nozīmīgs saimnieciskās darbības noteikšanā, jo darbība bez atlīdzības nevar tikt uzskatīta par saimniecisko darbību.
Pašnodarbināta persona var reģistrēties dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Pieteikumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi. Atšķirībā no individuālā komersanta pašnodarbinātai personai nav firmas. Pašnodarbinātā statuss dod iespēju cilvēkam sevi sociāli apdrošināt.…