Vai esi kādreiz saskaitījis, cik reižu dienā tu palūkojies pulkstenī? Laiks nosaka ikdienas dzīvi. Lai „noķertu” autobusu, nonāktu savlaicīgi skolā, nenokavētu tikšanos ar draugu, ir jābūt laikā. Te palīdz gan lieli, gan mazi pulksteņi, gan savā vietā nolikti, gan pārnēsājami. Daži laiku rāda ar rādītājiem uz ciparnīcas, citi rāda ciparus. Visiem pulksteņiem ir mehānisms, kas patstāvīgi seko laikam. Senatnē cilvēki laiku mēroja ar aizgājušām dienām, naktīm un gadalaikiem. Vēlāk viņi sāka izmantot citas metodes – saules pulksteņus, ūdens pulksteņus un sveces ar laika iezīmēm. Mehāniskie pulksteņi tika izveidoti starp 15. un 17. gs., kad izgudroja svārstu un pulksteņa mehānismu. Pulksteņus darbināja atsperes vai atsvari, kas grieza zobratus. Pulksteņiem bija rādītāji un ciparnīca; pakāpeniski samazinot izmērus, izveidoja kabatas un rokas pulksteņus. Tagad ir daudz elektronisko pulsteņu, to darbības precizitāti nosaka kvarca kristāla svārstības.
Saules pulkstenis. Saules stāvoklim pie debesjuma mainoties, ēnas „rādītājs” lēnām pārvietojas pa ciparnīcu, rādot laiku. Vairāk neka pirms 5000 gadiem Ēģiptē izgudrotais saules pulkstenis bija viens no pirmajiem laika mērītājiem.…
