Par Merkuru

Merkurs ir otra mazākā Saules sistēmas planēta pēc Plutona. Merkurs ir Saulei tuvākā planēta, tāpēc uz tā valda liels karstums - dienā planētas virsma sasilst līdz +430°C. Šādā temperatūrā kūst vairāki metāli - alva, svins, cinks. Turpretī naktī planētas virsma atdziest līdz -180°C. Šo lielo temperatūras izmaiņu cēlonis ir atmosfēras trūkums. Merkuram praktiski nav atmosfēras, kas dienā uzkrāto siltumu nakts laikā pasargātu no aizplūšanas kosmiskajā telpā. Tam ir vājš magnētiskais lauks un niecīga magnetosfēra, kas atrodas tuvu planētas virsmai. Rotācijas īpatnību dēļ Merkura diennakts ilgst 176 Zemes diennaktis, jeb divus Merkura gadus. Merkuram nav pavadoņu. Romieši Merkuru nosauca par dievu spārnoto vēstnesi, jo izskatījās, ka tas kustas ātrāk par pārējām planētām. Tā ir otra mazākā planēta Saules sistēmā, tās diametrs ir par 40% Mazāks nekā Zemei un par 40% lielāks par Mēnesi. Tas ir pat mazāks par Jupitera mēnesi Ganimēdu un Saturna mēnesi Titānu. Planētai dots romiešu dieva vārds. Ātrais un viltīgais Merkurs, sengrieķu variantā Hermejs, bija tirgotāju un ceļotāju aizbildnis.…