SECINĀJUMI
Darba izpildes laikā autore sasniedza savus mērķus. Izanalizējot iegūto informāciju, darba autore izvirzīja sekojošus secinājumus:
1. Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums un tam var vūt divas formas – akūts un hronisks.
2. Visbiežākie cēloņi pankreatīta attīstībai ir alkohola lietošana un žultsakmeņu nosprostošanās.
3. Slimības agrīna diagnosticēšana un HP slimnieka efektīva ārstēšana dažreiz ir grūts uzdevums.
4. Katrs pacients tiek ārstēts savādāk, ņemot vērā pankreatīta attīstību, sāpju stiprumu un vispārējo veselības stāvokli.
5. Pankreatīta slimnieki cieš no pēkšņām stiprām sāpēm krūšu un muguras rajonā, vai arī sāpes var būt ilgstošas.
6. Pankreatīta slimniekiem jāievēro stingras diētas, lai normalizētu aizkuņģa dziedzera darbību un nekairinātu to.
7. Pacientiem ar šo slimību novērots straujš masas zudums, jo pacientiem ir bail ēst, jo ēšana tiem nodara stipras sāpes.
8. Smagu akūtu pankreatītu gadījumos, īpaši pie nekrotiskām formām var veidoties pseidocistas, audu fibroze, gan pašā aizkuņģa dziedzerī gan arī apkārtējos audos.
9. Pankreatīts ir ļoti nopietna slimība, kuras izplatība mūsdienās pieaug, tā var vadīt neatgriezeniskas sekas, tai ir iespējamas daudz un dažādas komplikācijas.
…
