Panika kā sociāli psiholoģisks fenomens

Vārds „panika” ir atvasināts no grieķu dieva Pāna vārda.. Saskaņā ar mītiem, Pāns ir pēkšņi parādījies cilvēkam vai klusumā iekliedzies un izraisījis tādas šausmas, ka cilvēks meties bēgt, neskatoties sev apkārt un neapzinoties, ka tieši tāpēc var aiziet bojā. Šāda trauksme pamatā saistīta ar pārspīlētu bīstamības novērtējumu vai neadekvātu pašsajūtas uztveri. Rodas bezpalīdzības izjūta, trauksmainas gaidas, kas noved pie paškontroles un adekvātas reaģēšanas grūtībām. (http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id=264&show=1101&act=read&ct=sub)
Pūlis – glābiņa meklētājs ir tipisks panikas izturēšanās pārstāvis, jo pārdzīvo bailes, emocionālu uzbudinājumu, ļoti spēcīgu stresu.
Faktorus, kuri var izraisīt paniku, sociālpshihologi iedala trīs grupās:
1.Fizioloģiskie faktori. Pie fizioloģiskiem panikas cēloņiem var pieskaitīt cilvēku pārgurumu, badu un apreibumu, ilgstošu bezmiegu, stresu. Ikviens no šiem cēloņiem vājina indivīdu spēju ātri un pareizi novērtēt situāciju un informāciju.
2. Psiholoģiskie faktori, kas veicina panikas izcelšanos, ir galējs izbrīns, liela nepārliecinātība, pēkšņas bailes, izolācijas izjūta, bezspēcīguma apzināšanās nenovēršamu briesmu priekšā. Šādus psiholoģiskus stāvokļus ļoti bieži izraisa negaidītas dabas katastrofas vai transporta avārijas, kas ved lielu cilvēku skaitu, kuru veselība un dzīvība pēkšņi izrādās apdraudēta, bez apdoma, instinktīvi.…