Nozīmīgākās piesārņotās vietas.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas īpašas problēmas no vides aizsardzības un piesārņojuma sanācijas viedokļa tikušas konstatētas atsevišķās vēsturiski piesārņotās vietās, kas radušās galvenokārt PSRS pastāvēšanas laikā, un kam mūsdienās nav iespējams piemērot principu „piesārņotājs maksā”. Parasti tās ir teritorijas, kur vērojama augsta piesārņojuma koncentrācija, piesārņojošie aģenti ir netipiski, kā arī nepieciešamas specifiskas un dārgas tehnoloģijas piesārņojuma sanācijai. Šie apstākļi liedz pašvaldībām vai šo zemju apsaimniekotājiem veikt sanācijas procesus un šīs teritorijas izmantot citiem mērķiem.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā reģistrētas vairākas piesārņotas vietas, kas uzskatāmas par nacionālas nozīmes vēsturiski piesārņotām vietām. Šajās vietās konstatēts liela apjoma un augstas koncentrācijas vēsturiskais piesārņojums. Saskaņā ar veikto pētījumu un monitoringa datiem atsevišķi piesārņojošo vielu parametri šajās teritorijās pārsniedz likumdošanā noteiktos kritiskos robežlielumus, pie tam atsevišķos gadījumos pat vairākus desmitus vai simtus reižu.
Minētās piesārņotās vietas atrodas tiešā apdzīvoto vietu tuvumā, un / vai to radītais piesārņojums var nopietni ietekmēt pazemes ūdeņu kvalitāti un vides kvalitāti plašās teritorijās. To piesārņojuma pamatstruktūru veido specifiski piesārņotāji (smagie metāli, organiskās un neorganiskās skābes, toksiskas vielas, iespējamas sprāgstvielas un citi piesārņotāji). Šī piesārņojuma sanācijai nepieciešamas specifiskas iekārtas un nopietni sagatavošanās pasākumi. Piesārņojums ir tiešā klimatisko apstākļu un atmosfēras nokrišņu ietekmē.
Ņemot vērā pieejamo informāciju, t.sk. izpētes datus, noteiktas četras nozīmīgākās vēsturiski piesārņotās vietas, kas atbilst izvirzītajiem priekšnosacījumiem. 2004. gadā jau veikti izpētes darbi un sagatavoti priekšlikumi šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas pasākumiem.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķi. Inčukalna pagastā, 30 – 35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus tagad dēvē par Ziemeļu un Dienvidu dīķiem 20. gadsimta 50. – 80. gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas ik gadu izveda līdz 16 tūkst. tonnām sērskābā gudrona – ražošanas atkritumus, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas. Galvenās sērskābā gudrona sastāvdaļas ir eļļas, asfaltēni, sulfoskābes un sērskābe.
…
