Integrējoties Eiropas struktūrās, cietumu sistēmas morālās un ētiskās attiecības, fiziskie standarti Latvijā ir jātuvina un tie pakāpeniski arī tiek tuvināti modernās soda izpildes filozofijas standartiem. Progresīvā sodu izpildes teorija atzīst, ka lielu daļu sodu ar brīvības atņemšanu var aizstāt ar tādiem sodu veidiem kā nosacīta notiesāšana, soda izpildes atlikšana, atbrīvošana pret goda vārdu vai ķīlu, probācijai (no angļu val. Probation – pārbaude, pārbaudes laiks, atbrīvošana ar nosacījumu) piekritīgu sodu izpilde, kas šobrīd Latvijā nemanto pietiekamu popularitāti, tomēr vērojamas pozitīvas tendences. Valsts soda izpildes sistēma parasti atspoguļo tās sociālekonomisko un kultūras līmeni. Pasaules praksē atšķirības ir lielas un mainīgas. Tomēr, lai kādas arī atšķirības nebūtu, galvenais ir sabiedrības drošība. Neatkarīgi no tā, kāda ir valsts politiskā vai soda izpildes filozofija, profesionāļiem, kas strādā šajā sfērā, var būt tikai divi mērķi – cilvēcisku apstākļu nodrošināšana ieslodzītajiem un maksimāli efektīva alternatīvā soda meklēšana, kuru sabiedrība atzītu par pietiekošu vainas izpirkšanai.1
Lai pamatotu šī darba aktualitāti, nepieciešams analizēt un akcentēt faktus, kas uzskatāmi paskaidrotu, kāpēc šodienas apstākļos ir būtiski nepieciesams izvērtēt probācijas dienesta funkcijas un kompetenci vispār.…