Izglītības un zinātnes ministrija 2002. gada 21. novembrī pieņēma jaunus noteikumus par pamatskolas beigšanu. Ja zemāks vērtējums par četri būs vairāk kā trīs priekšmetos, tiks izsniegta liecība, nevis pamatskolas atestāts. 2004./2005. mācību gadā 2593 skolēni beiguši pamatskolu bez apliecības (2003./2004.m.g. – 1106 skolēni). [1.]
Pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2004. gadā ir minēts, ka valstī ir daudz bērnu, kuri neapmeklē skolu un neiegūst pamatizglītību. 2004. gadā bija reģistrēti 311942 obligātā izglītības vecuma bērni (2003.gadā – 331121), no tiem 287230 bērni (2003.gadā – 314344) reģistrēti izglītības iestādēs, savukārt skolu neapmeklē 2592 obligātā izglītības vecuma bērni (2003.gadā – 2526). Pārskata autori secina: „Situācija par bērniem, kuri nav reģistrēti izglītības iestādēs nav apzināta pilnībā”. [1.]
Latvijā tiek īstenoti pasākumi, lai palīdzētu skolēniem ar nepabeigtu pamatizglītību:
– izveidotas pedagoģiskās korekcijas klases un mācību grupas pusaudžiem ar nepabeigtu pamatizglītību;
– organizēti bezdarbnieku pārkvalificēšanas kursi;
– 2004.gadā nedaudz palielinājies vakarskolās studējošo skaits. [1.]
2004. gadā notika sabiedriskās organizācijas „PROVIDUS” finansētais pētījums «Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums». Šo pētījumu organizēja Indra Dedze, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Maiga Krūzmētra, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, un Ingrīda Mikiško, Jelgavas reģionālais Pieaugušo Izglītības centrs. Pētījuma mērķi viņas formulēja tā: „censties fiksēt to faktoru kopumu, kuri visbūtiskāk ietekmē obligāto pamatskolas zināšanu savlaicīgu neapgūšanu un izstrādāt ierosinājumus LR IZM situācijas labvēlīgai koriģēšanai”. [2., 11.] „Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, maz ir jauniešu ar vidējo izglītību”, - secina Providus pētnieki, - „bet daudz ir tādu, kuri mācības pamet jau pēc pamatskolas un kuriem ir vājas zināšanas lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs”. [2., 5.]
…