Sākot rakstīt šo referātu, R. Līkija un R. Levina darbā „Sākotne” uzdūros ļoti interesantam mūsu planētas vēstures salīdzinājumam ar grāmatu. Ja iedomāsimies, ka visa planētas vēsture no tās rašanās līdz mūsu dienām jāaptver tūkstoš lappušu biezā grāmatā, tad katra lappuse būs veltīta apmēram četrarpus miljonu gadu ilgam laika periodam.
Akmens laikmets, pieturoties pie augšminētā pieņēmuma un neskatoties uz to, ka tas aizņem vairāk kā 99 procentus no cilvēces vēstures, tiks aprakstīts pēdējās lappuses beigu daļā, bet laika posms, kas šķir mūs no alu zīmējumiem līdz mūsdienām, būtu jācenšas ietilpināt pēdējās lappuses pēdējā vārdā. Šajā vārdā kāda burta garumā būtu arī jāietilpina agrais akmens periods Latvijas teritorijā, jo tas laika izteiksmē bija ļoti īss – tikai kādus tūkstoš gadus.
Savā darbā pacentīšos nedaudz izsekot akmens laikmeta ritumam Eiropas kontinentā, iedziļināties kas un kā šai milzīgajā laika posmā noticis, kā attīstījies cilvēks, kā un kur tas dzīvojis, ko un kā mācējis darināt.
Izgājušas cauri savas attīstības pirmajām, vissenākajām pakāpēm, cilvēkveidīgās būtnes apmēram pirms 0.85 miljoniem gadu no savas pirmdzimtenes Āfrikas nonāca Eiropas kontinentā. Zinātniski šī ģints vai suga saucās homo erektus vai stāvus staigājošais cilvēks, kurš kā pirmcilvēka veids pastāvēja laika posmā pirms 1 600 000 līdz 200 000 gadiem. Homo erektus ir pirmā cilvēkveidīgā būtne antropoģenēzes ķēdē, kurš sāk apdzīvot teritorijas ārpus savas rašanās vietas. Protams kā jau vienmēr vēstures zinātnē, viennozīmīgas pārliecības, ka cilvēces šūpulis būtu kārts tieši Āfrikā, nav, taču pagaidām Āfrika ir vienīgā vieta, kur izdevies atrast visas cilvēka izaugsmes stadiju posmus.
1907. gadā Geidelbergas tuvumā tika atrastas vissenākā hominīda Eiropā paliekas. Visumā Eiropas teritorijā atklātas vēl trīs seno cilvēku apmešanās vietas.1 Tiek uzskatīt, ka tieši arheotrops jeb homo erectus ir neandertāliešu un arī homo sapiens sapiens priekštecis.…
