Secinājumi
1. Vēl aizvien nav konkrēta apzīmējuma bērniem ar dažādām attīstības novirzēm, tomēr mūsdienās piemērotākais termins ir bērns ar garīgās attīstības traucējumiem.
2. Bieži vien vecāki, uzzinot par to, ka būs gaidāms bērns ar garīgās attīstības traucējumiem, ne vienmēr ir gatavi tam un izjūt dažādas emocijas, kā dusmas, sāpes, vainas apziņa.
3. Latvijā būtiski trūkst asistentu īpašajiem bērniem, kā viens no iemesliem mināms zemā samaksa, kas reizēm nesasniedz pat minimālās algas apmēru.
4. Vairums vecāku vai īpašā bērna radinieku ir spiesti kļūt par asistentu un aiziet no darba, lai aprūpētu bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem.
5. Lai arī pakalpojums “Atelpas brīdis” ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, piedāvā uz noteiktu laiku atstāt bērnu kādā no institūcijām, vecāki šo pakalpojumu reti izmanto, jo baidās.
6. Zemā morālā un materiālā atbalsta dēļ bieži vien vecāki savu bērnu nodod aprūpes centriem, jo nespēj tikt galā.
7. Sociālais darbinieks ir būtisks resurss darbā ar šo mērķa grupu, jo viņš var motivēt, palīdzēt atbilstoši katrai situācijai un vajadzībām un piesaistīt gan speciālistus, gan palīdzību.
8. Šai tēmai ir nepieciešama padziļinātāka izpēte, lai spētu plašāk risināt attiecīgas problēmsituācijas.
…