Ievads
Pirms aptuveni trīsdesmit gadiem sāka parādīties pirmās netradicionālās reliģijas, un kopš tā brīža tās sāka savu uzvaras gājienu visā pasaulē. Pašlaik visā pasaulē pastāv vairāk par tūkstoti dažādu organizāciju ar miljoniem biedru, to popularitāte ir skaidrojama ar neapmierinātību ar esošajām reliģijām, kā arī ar jauno reliģiju pievilcību. Šo fenomenu nosauca par “reliģiju kaleidoskopu”, sakarā ar jauno reliģiju daudzveidīgajiem mācību, paražu un organizācijas formu veidiem.
Attīstītajās valstīs kulminācija jau ir pagājusi, un pakāpeniski interese par tām samazinās. Tas ir saistīts gan ar vilšanos jaunajās reliģijās, gan ar lielāko un ietekmīgāko reliģiju spiedienu un konkurenci. Tomēr jaunattīstības un pēckomunisma valstīs šīs jaunās reliģijas gūst aizvien lielāku popularitāti.
Pastāv gan kulti, kas piedāvā savu kristietības variantu ar “unikālu atklāsmi” un “vienīgo pareizo izglābšanās ceļu”, gan kulti, kas sniedz savu austrumu reliģiju interpretāciju, gan kulti, kas veic garīgus vingrinājumus - psihoterapeitiskos seansus, gan arī dažādi citi.
Tomēr pagānismu būtu kļūdaini pieskaitīt pie iepriekšminētajiem netradicionālajiem kultiem. Pagānisms nav jauna reliģija, sekta vai novirziens, tas ir tikai pirmatnējās reliģijas mūsdienu variants. Tam arī ideoloģiski nav nekā kopīga ar jebkuru netradicionālo sektu, tas pat drīzāk ir sava veida protests visām esošajām reliģijām, sevišķi , netradicionālajām. Tas ir arī protests mūsdienu sabiedrības uzskatiem un rīcībai, tomēr šī neapmierinātība neizpaužas agresīvā veidā.
Pagānisms
Pagānisms ir vecākā reliģija pasaulē, kas vien ir zināma cilvēcei. Tā pirmsākumi ir apslēpti, bet pieņem, ka tas ir radies līdz ar cilvēces vēlēšanos izpētīt nezināmo un meklēt vienotību dievišķajos spēkos. Pagānismam nav pamatlicēja vai arī pamatlicēju grupas, nav agrīno līderu, nav praviešu, mesiju, un svēto.
Vārds “pagāns” ir atvasināts no latīņu vārda “paganus”- civilpersona un no “pagus”- ciems. Tas attēlo pagānus kā cilvēkus, kuri nāk no ciema, jeb vēl vienkāršāk- ciemata iemītnieks. Kaut arī mūsdienās lielākā daļa pagānu, kā jau vairums cilvēku, dzīvo pilsētās, šis jēdziens precīzi atspoguļo pagānu mantojumu un simpātijas, ko modernie pagāni jūt pret dabu. Tādejādi modernie pagāni seko reliģijai, kura ir tikpat veca kā cilvēce vispār, bet kuras prakse ir adaptēta, lai iederētos modernās pasaules dzīvē. Lietas, kuras bija vitāli svarīgas, lai izdzīvotu pagājušajos laikos, tiek godātas, un galvenie principi ir saglabāti, tomēr pagāni atzīst, ka mūsdienu dzīves stils prasa arī mūsdienīgus uzskatus.
…
