Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:802974
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads   
1.  Latvijas valsts izveidošanās priekšnosacījumi   
1.1.  Latviešu pagaidu nacionālā padome un tās uzdevumi   
1.2.  Tautas padomes izveidošana   
2.  Latvijas Republikas konstitucionālā noformēšana   
2.1.  Latvijas tautas padomes politiskā platforma   
2.2.  Satversmes sapulces vēlēšanu likums   
2.3.  Likums par pavalstniecību   
3.  Satversmes sapulces sasaukšana un pagaidu Satversmes izstrādāšana   
3.1.  Satversmes sapulces vēlēšanas un tās darbība   
3.1.1.  Deklarācija par Latvijas valsti   
3.1.2.  Satversmes sapulces kārtības rullis   
4.  Latvijas pagaidu Satversme   
1922.gada Satversme   
  Secinājumi   
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā risinājās notikumi, bez kuriem būtu gandrīz neiespējami iedomāties 1991. gadā atjaunoto neatkarību un brīvību, jo pirmās neatkarības laikā Latviešu tautai radās iespēja sevi apliecināt kā brīvu, neatkarīgu un tiesisku tautu. Latvijas un Latviešu tautas vēsturē 20. gadsimts ieņem īpašu vietu, jo tieši 20. gadsimtā Latvija kļuva par brīvu, suverēnu valsti. Pēc septiņiem dažādu citu tautu jūgā pavadītajiem gadsimtiem Latviešu tautai radās iespēja pašapliecināties, sajust savu vērtību un vietu citu brīvu pasaules tautu vidū.
Kā jebkura brīva un suverēna valsts nav iedomājama bez sava konstitucionālā likuma, tā Latvija nav iedomājama bez sava konstitucionālā likuma – Satversmes. Tā kā es dzīvoju Latvijā un esmu Latvijas pilsonis, mani nevar neinteresēt Latvijas galvenā likuma rašanās vēsture un tālākais liktenis, jo lielā mērā tautas liktenis un labklājība ir atkarīgi no konstitucionālā likuma satura un tajā atspoguļoto tiesību normu ievērošanas. Tāpēc es sev bieži uzdodu jautājumu, vai mūsu Satversme nav morāli un juridiski novecojusi, vai tā spēj pildīt savas funkcijas arī mūsdienu sabiedrībā, jo Latvijas Satversmei ir visai cienījams vecums – tā tika pieņemta 1922. gadā. Nav šaubu, ka Satversme ir demokrātiska konstitūcija, kas izstrādāta Eiropā 20. gadsimta sākumā valdošo ideju garā. To izstrādājot, tika izmantota gan tā laika Vācijas konstitūcija (t.s. Veimāras konstitūcija), gan Vācijas atsevišķu pavalstu konstitūcijas, Francijas konstitūcija un dažas citas. Taču visas šīs konstitūcijas sen vairs neeksistē. Kopš tā laika konstitucionālā likumdošana Eiropā ir krietni pavirzījusies uz priekšu, tādēļ arvien aktuālākas kļūst debates par pilnīgi jaunas Satversmes izstrādāšanu vai arī par ļoti radikālu Satversmes satura grozīšanu.
Sava referāta tematu es izvēlējos ļoti rūpīgi un nācu pie atziņas, ka aktuālāku un interesantāku tematu piedāvātajā referātu tēmu sarakstā nav, jo tieši tagad vajadzētu izanalizēt un salīdzināt politisko situāciju valstī 1922. gadā – kad mūsu Satversme tika pieņemta, un trešās tūkstošgades pašā sākumā, kad valstī notiek aktīvas debates par Satversmes satura radikālu mainīšanu vai arī par palikšanu pie vecām – pārbaudītām vērtībām.
Referāta pirmo nodaļu veltīšu nelielam ieskatam Latvijas vēsturē, - Latvijas valsts izveidošanās priekšnosacījumiem. Noskaidrošu, kas tad bija tās organizācijas, kas sagatavoja pamatus Latvijas valstij.
Otro nodaļu veltīšu jautājumam par Latvijas Republikas konstitucionālo noformēšanu. Ieskatīšos pirmo LR konstitucionālo tiesību normatīvo aktu – Latvijas Tautas padomes politiskās platformas un Satversmes sapulces vēlēšanu likuma uzbūvē. Kā arī nedaudz pievērsīšos likumam, kurš nodrošināja Satversmes sapulces funkcionēšanu – likumam “Par pavalstniecību”, tādējādi noskaidrojot, kam saskaņā ar šo likumu tika piešķirta LR pilsonība.
Trešā nodaļa – Satversmes sapulces sasaukšana un Pagaidu Satversmes izstrādāšana, ietvers tādu apakšnodaļu kā Satversmes sapulces vēlēšanas un tās darbība, kurā tiks iztirzāti Latvijas Satversmes sapulces pieņemtais konstitucionālais tiesību akts – Deklarācija par Latvijas valsti un Satversmes sapulces kārtības rullis, kas reglamentēja Satversmes sapulces darbību.
Nākamo nodaļu veltīšu Latvijas Valsts iekārtas pagaidu noteikumiem. Noskaidrošu kādus nozīmīgus jautājumus regulēja šis normatīvais akts.
Piektajā nodaļā – 1922.gada Satversmes izstrādāšana, - noskaidrošu jautājumus, kas skar šī nozīmīgā un mūsdienās atjaunotā konstitucionālā tiesību akta izstrādi, pieņemšanu kā arī, protams, ieskatīšos tā uzbūvē.
Pirmais pasaules karš bija aizrāvis sev līdzi ļoti daudzas dzīvības, kā arī bēgļu gaitās bija devušies neskaitāmi tūkstoši cilvēku, kuru liela daļa arī neatgriezās. Kara laikā latviešiem bija jākaro dažādās valstīs un tur liela daļa no viņiem guva nacionālās idejas un atgriežoties mēģināja tālāk attīstīt idejas par neatkarīgas valsts nodibināšanu. Liela ietekme tā laika politikā ir inteliģencei, kura mācījusies ārzemēs, kā arī lasījusi slavenu filozofu, politologu, politiķu u. c. Jāsaka, ka nacionālo ideju iedīgļi jau redzami 1905.gada nemieros Latvijā, kur latvieši galvenokārt sociāldemokrātu ietekmē pieprasīja radikāli mainīt gan zemnieku stāvokli valstī, gan uzlabot arī strādnieku stāvokli un, pats galvenais, piešķirt bezzemniekiem zemi.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1221403
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties