Padomju varas izveidošana Latvijā, tās iekārta un tiesību akti (1918.-1919.g.)

Latvijas teritorijā politiskā un militārā situācija bija zem pašas kritikas, ko pierāda vairāki mēģinājumi izveidot neatkarīgu valstisku veidojumu. Latvijas teritorija laika gaitā nezaudēja nozīmīgumu drīzāk tā pieauga, vācu muižnieku laikos, Zviedru laikos u.c. jau asas cīņas bija par Latvijas auglīgajām teritorijām, kā arī pieeja pie neaizsalstošas ostas, kas paver plašus ekonomiskos tirdzniecības sakarus ar citām valstīm. Toties šajā laika posmā jau bija beidzies Pirmais Pasaules karš, politikas jomā sākās aktīva darbība, lai sagrābtu varu.
Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1918.g. 13. novembrī, Ļeņina, Sverdlova un Avaņesova vadībā, lēma par padomju varas atjaunošanu Latvijā. Vienīgās rūpes tai sagādāja latviešu strēlnieki, kuru lielāko daļu VCIK gribēja paturēt cīņai pret saviem pretiniekiem Krievijā. Stučka apliecināja, ka „Latvijas darba tauta (skatīt shēmu Nr. 1) ir cieši saistīta ar Krievijas proletariātu... Pašlaik var būt, ka vienai daļai no mums būs jāiet uz Latviju, bet reizē ar to mums nav arī jāpiemirst tas, ka mēs Krievijā ieņemam atbildīgus posteņus un visiem mums aiziet uz Latvijas fronti nebūs iespējams” [3. 289.lpp.]
Šeit P. Stučka runā tikai par Latvijas revolucionāro darba tautu (skatīt shēmu Nr. 1), tātad Latvijas padomju republika bija domāta tikai Latvijas revolucionārajai darba tautai, pārējos apspiedīs liks pieņemt Latvijas padomju republikas uzskatus un kalpot tai. Pēc būtības tā arī notika.…