Tā kā PSRS galvenais mērķis bija saražot pēc iespējas vairāk visu, tad loģiski, ka tika veidoti reklāmas plakāti, lai propagandētu strādāšanu. Plakāti, kuros tika attēloti slinki cilvēki ar virsrakstiem „Ej strādāt”, mudināja cilvēkus darīt savu darbu apzinīgāk, jo tie nevēlējās tikt nosodīti. Paralēli šīm reklāmām tika veidotas reklāmas, kuras vēstīja, kādi cilvēki nav vajadzīgi Padomju Latvijai- sliņķi, slaisti, utt (att. nr.9). līdz ar to cilvēki nevēlējās, lai viņi asociētos ar šiem vārdiem, jo tas automātiski nozīmētu pazemojumu.
Neskatoties uz to, ka karš bija beidzies, karaspēki tika papildināti. Tādēļ parādījās tādi reklāmas plakāti, kuri aicināja pievienoties gan aviācijas spēkiem, gan jūras flotēm. Reklāmās tika uzsvērts, ka iestāšanās ir brīvprātīga, lai cilvēkiem nerastos sajūta, ka briest karš. PSRS reklāmas plakātos, saistībā ar iespējamo karu, ir vērojama tendence, ka, ja neaiztiek viņus, tad viņi arī neaiztiks, līdz ar to panākot sajūtu, ka viņi ir miermīlīga savienība (att. nr.10). Taču neskatoties uz to, ka karš bija beidzies, tik un tā parādījās plakāti ar ļaunajiem vāciešiem, kuri cenšas uzmest atombumbu Latvijai, ielīst mājās, nozagt kaut ko, utt. Šo reklāmu mērķis bija radīt cilvēkos riebumu pret Vāciju, lai tiem būtu sajūta, ka mūs nevis okupēja, bet tiešām izglāba no riebīgo vāciešu rokām (att. nr.11).
Līdz ar to var secināt, ka Padomju utopijas radīšana 20.gadsimta 50 gados izpaudās kā centieni pārliecināt sabiedrību, ka PSRS ir attīstītākā savienība pasaulē, kura ir uzņēmusi Latviju kā vienu no savām republikām. Šo pārliecību cilvēkos centās ieviest ar dažādu maldīgu reklāmas plakātu izveidi. Reklāmas plakāti pārsvarā uzrunāja konkrētas grupas, un to galvenais mērķis bija panākt cilvēku rīcību- doties strādāt uz kolhoziem, sportot, iestāties armijā, paaugstināt darba ražīgumu, aktīvi iesaistīties svētkos, utt. Tādējādi cenšoties panākt to, ka cilvēki tic komunismam, tā idejām un PSRS.
…
