Mans uzdevums šajā referātā ir izpētīt, kāda ir bijusi padomju sabiedrības stratifikācijas struktūra. Parasti tiek uzskatīts, ka Padomju Savienībā ir bijusi bezšķiru sabiedrība, kur visi materiālie labumi tiek sadalīti vienlīdzīgi starp visiem sabiedrības locekļiem.
Pētījuma gaitā uzzināju, ka arī Padomju Savienībā sabiedrība ir dalījusies šķirās. Man nezināms bija tas, ka ir tik daudz padomju sabiedrības stratifikācijas struktūras sistēmu.
Laikā, ko es izvēlējos izpētīt, es vēl biju maza un daudz ko no šī laika zinu tikai no ģimenē stāstītā, tāpēc vēl jo vairāk bija interesanti uzzināt, kāda sistēma padomju sabiedrībā ir valdījusi pēc zinātnieku uzskata.
Pēc pieejas, daudzveidīgās koncepcijas, kas raksturo sociālās attiecības padomju sabiedrībā un citās “reālā sociālisma” sabiedrībās, var iedalīt divās lielās grupās:
pirmā pieeja atzīst padomju sabiedrības šķirisko raksturu, kur valdošajai nomenklatūras šķirai pretstatīta algoti darbinieki. Šāda tipa sabiedrību var interpretēt kā totālu valsts kapitālismu;
otrā pieeja aplūko sociālo grupēšanos padomju sabiedrībā kā hierarhiski slāņainu sabiedrību ar izplūdušām robežām.
20. gs. 30. gados gan N. Berdjajevs, gan L. Trockis publicēja darbus, kuros apstiprina pirmo no pieejām.
L. Trockis raksta: “Ražošanas līdzekļi pieder valstij. Bet valsts pieder birokrātijai”1.
Pirmskara gados itāļu zinātnieks Bruno Rici pamatoja šo uzskatu: ”…birokrātijai pieder gan ražošanas līdzekļi, gan arī tā gūst peļņu, bet dara to nevis tā, kā iepriekšējās šķiras – individuāli, bet gan kolektīvi, aplinkus ceļā, izmantojot valsts starpniecību, kas valsts kasē savāc nacionālo kopproduktu un sadala to starp saviem ierēdņiem”.…