1. Dzimte, dzimšu stereotipizācija
1.1. Dzimtes jēdziens
1.2. Stereotipizācija
1.3. Dzimtes jautājums LPSR
2. Sievietes LPSR
2.1. Sieviete publiskajā dzīves sfērā
2.2. Sieviete privātā dzīves sfērā
3. Kontentanalīze kā pētniecības metode
4. Prese LPSR
4.1. Sieviešu mediji LPSR
5. Sievietes tēls Padomju Latvijas Sievietē
5.1. Pētījumā iegūto datu kvantitatīvā analīze
Vienlīdzība starp vīriešiem un sievietēm ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. Cilvēku par augstāku būtni padara spēja radīt kultūru, t.i., no dabas atšķirīgu pasauli, kurā realizējas viņa ieceres un griba. Filozofi M. Kūle un R. Kūlis norāda, ka „dziļi vēsturē slēpjas nostādnes, kas sievieti pirmām kārtām saista ar dabu, bet vīrieti ar kultūru. Tieši no šīs saistības un kultūras pacelšanas pāri dabai izriet sievietei piedēvētā sekundārā loma”.
Žurnālā Padomju Latvijas Sieviete 1952. gada septembra numurā par padomju sievieti rakstīja, ka viņa ir aktīva komunisma cēlāja, veido savu, savas ģimenes, savu bērnu laimi. Viņas augstais stāvoklis sabiedrībā ir kapitālistiskās pasaules apspiesto darba sieviešu mērķis, cildens paraugs tautas demokrātijas valstu sievietēm viņu nenogurstošajā darbā. Sievietes tēls, kā raksta Nadežda Ažgihina, bija nozīmīga padomju sistēmas mitoloģijas sastāvdaļa, kas kalpoja par padomju valsts progresa simbolu.