Savam pirmajam kursa darbam esmu izvēlējusies tematu “Padomju laika īpašumtiesību izpratne”.
Temats man liekas saistošs ar to, ka tiesības viena no galvenajām parādībām, kas regulē sabiedrības dzīvi un personu savstarpējās attiecības. Un tieši tiesības uz kādu īpašumu mūsdienās ir viena no tām lietām, ko iegūt tiecas gandrīz katrs cilvēks. Ir bieži sastopami cilvēki, kuru dzīves un darbības galvenais mērķis ir nauda, ar tās palīdzību iegūts īpašums un vispār materiāli labumi un vērtības. Ar to saistītos jautājumus regulē īpašumtiesības.
Padomju režīma gadi ir pagājuši, bet vēl nav zudušas atmiņas par tiem. Sabiedrībā bieži vien dzirdamas gan klusi, gan arī atklāti izteiktas bažas par to, ka šie apstākļi Latvijas teritorijā var atgriezties. Manā atmiņā šie okupācijas gadi praktiski nav saglabājušies. Vecumā, kad sāku interesēties par valstī notiekošo, mūsu zemē jau bija atjaunota neatkarība. Bet klausoties savu vecāku, vecvecāku un citu padomju režīma apstākļos dzīvojušo cilvēku atmiņas, manī radās interese, vēlēšanās noskaidrot ko tuvāk par šo ļoti nozīmīgo laika posmu Latvijas vēsturē.
Man ir interesanti uzzināt, kāpēc Padomju valsts varas orgāniem likās tik svarīgi iznīcināt Latvijā pastāvošo kapitālismu, kas tam bija pamatā, kādi tam bija mērķi un kas ar to tika panākts. Kāpēc cilvēkiem nevarēja piederēt zeme, kāpēc praktiski visa vērtīgākā manta, piemēram zeme, bankas, rūpniecības un ražošanas uzņēmumi u.c., bija valsts īpašumā? Un arī tai laikā atļauto uzņēmējsabiedrību mantu un tās izmantošanu pilnībā kontrolēja valsts. Kāpēc cilvēki nevarēja veidot organizācijas, kas nodarbototos ar uzņēmējdarbību? Kāpēc tiesības uz uzņēmējdarbību bija tikai valstij un valsts organizētiem uzņēmumiem? Kas varēja piederēt iedzīvotājiem kā fiziskām personām un uz kādiem valsts diktētiem noteikumiem? Vai patiešām teikums – valsts īpašums ir visas tautas manta atbilst reālajiem faktiem un apstākļiem?…