Secinājumi
• Padomju tiesību doktrīnas ideoloģiskais raksturs – par tās pamatu tika ņemta marksisma – ļeņinisma ideoloģija
• Padomju Savienības civiltiesībās ietvēra galvenokārt fizisko un juridisko personu mantiskās attiecības. Padomju tiesībās neizdalīja atsevišķu tirdzniecības tiesību nozari.
• Civilkodekss noteica trīs īpašuma veidus: valsts, kooperatīvo un personiskais. Dominējošā loma tautsaimniecībā tika piešķirta valsts īpašumam.
• Personiskais īpašums skaitās valsts īpašums, bet personai ir tiesības to lietot, valdīt, izmantot, jo tā ir to nopelnījusi, strādājot valsts labā. Personiskais īpašums paredzēts patēriņam individuālām vajadzībām.
• Saistības, kas rodas no kaitējuma nodarīšanas ir Padomju civiltiesību sastāvdaļa, lai gan mūsdienās kaitējuma nodarīšana (morāla, fiziska, mantiska) personai ir Krimināltiesību sastāvdaļa un šīs darbības ir kriminālsodāmas.
• Mūsdienās par morālo kaitējumu tiek izmaksātas tūkstošiem eiro lielas kompensācijas, bet Padomju Savienībā morālais kaitējums pēc likumdošanas naudā nav jāatmaksā. Pastāv noziegumi, kuru rezultātā morālais kaitējums ir smagāks nekā mantiskais kaitējums un cilvēks gūst traumu uz dzīvi, līdz ar to viņam ir ierobežotas tiesības uz pilnvērtīgu, dzīvespriecīgu turpmāko ikdienu.
• Padomju Savienībā liela nozīme bija īpašumiem, darbaspēkam, darba rezultātiem.
• Manuprāt, civillietu iztiesāšana padomju laikā bija primitīva un neattīstīta. Liela nozīme bija personas attieksmei pret darījuma pārkāpšanu, pārkāpuma zaudējumu izvērtēšanai, nevis pārkāptajiem normatīvajiem aktiem vai līgumiem. Ja persona būs izdarījusi pārkāpumu attiecībā uz līgumsaistībām ar kādu personu, bet izdarījusi labumu Padomju Savienībai, tad visticamāk, ka tiesa atzīs personu par nevainīgu vai tiesa vispār nenorisināsies.
…
