Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kurš parakstīts Romā 1957. gada 25. martā un stājies spēkā 1958. gada 1. janvārī, Kopienai uzticētie uzdevumi ir jāveic piecām iestādēm: Eiropas parlamentam, Padomei, Komisijai, Tiesai un Revīzijas palātai. Šīm iestādēm palīdz divas padomdevējas struktūras – Reģionu komiteja un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Eiropas Kopienas struktūru sarakstam jāpievieno arī Eiropadome. Šīm iestādēm jārīkojas saskaņā ar Līguma piešķirtajām pilnvarām. Pilnvaras, kuras tām nav piešķirtas ar Līgumu, īsteno dalībvalstis.
Padomi var uzskatīt par Eiropas Kopienas institūciju, kura vairumā gadījumu pieņem galējos lēmumus attiecībā uz Kopienu un Eiropas Savienību. Padome ir orgāns, kurā dalībvalstu intereses tiek pārstāvētas tieši bez starpniecības. Tieši Padomē tiek sabalansētas dalībvalsts un visas kopienas intereses. Bez lēmumu pieņemšanas Padome slēdz līgumus ar valstīm, kuras nav Kopienas dalībvalstis, un kopā ar Eiropas parlamentu pieņem Kopienas budžetu.
Komisija ieņem īpašu vietu Eiropas Kopienas institūciju sistēmā. Sākotnēji tika piedāvāts, ka Komisija pārstāvēs Kopienas intereses un nodrošinās tālāku integrāciju. Tomēr šobrīd Komisijai ir svarīgāka loma: rekomendāciju izvirzīšana par Kopienas politiku, starpniecība starp dalībvalstīm ar mērķi realizēt šīs rekomendācijas, dalībvalstu nacionālās politikas koordinēšana un kontrole pār Kopienas politikas realizāciju.
Referātā tiks izskatīti jautājumi, kas attiecas uz Eiropas Kopienas Padomi un Komisiju, kā arī uz to vietu Eiropas Kopienas institūciju sistēmā. Tiks apskatīts šo institūciju sastāvs, pilnvaras, darba kārtība, lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī citi jautājumi.…