Secinājumi
Apkopojot intervijas atbildes autore izdarīja sekojošus secinājumus:
• Visnopietnākās aprūpes problēmas pacientiem, kas lieto ķīmijterapijas preparātus ir slikta dūša, vemšana, caureja un mutes gļotādas bojājums, sakarā ar ķīmijpreparātu lietošanu.
• Pacientu veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešama ne tikai premedikācijas? vai pretvemšanas medikamentu ievadīšana pēc ārsta nozīmējuma, bet arī pacientu informēšana.
• Secināju, ka svarīgākā tēma pacientu izglītošanā ir uztura un šķidruma lietošanas īpatnības ķīmijterapijas laikā, jo visbiežāk pacienti cieš no gremošanas trakta darbības traucējumiem. Māsai jābūt zinošai, lai palīdzētu pacientiem atvieglot veselības stāvokli.
• Māsām daudz laika jāatvēl pacientu novērošanai, labi jāpārzin ķimijpreparātu toksicitātes izpausmes un iespējas tās novērst, bet diemžēl biežāk sanāk tā, ka slimnīcas apstakļos māsām trūkst laika nodrošināt pacientiem individuālu pieeju.
• Māsas uzskata, ka pacientu izglītošana ir nepieciešama, un atzīmē izglītošanu par nozīmīgāko māsas darbībā.
• Māsai jāstimulē pacientus, ar savu pozitīvo noskaņojumu, turpināt ārstēšanos, jo pacienti atrodoties ķīmijterapijas nodaļa ir noskaņoti pesimistiski stresa ietekmē.
Nobeigums
Autore uzskata, ka šī tēma ir ļoti aktuāla un rakstot kvalifikācijas darbu iegūts daudz jaunas informācijas par onkoloģisko pacientu aprūpes īpatnībām ķīmijterapijas laikā.
Nevar noliegt, ka ķīmijterapijas pacientu aprūpe krasi atšķiras no cita veida pacientu aprūpes, jo ir ļoti daudz dažādi blakusefekti no preperātiem, kas jāņem vērā un jāmācās sadzīvot ar ķīmijterapjas sekām, arī blakusefekti jāpieņem, jo diemžēl, ar tiem saskaras gandrīz ikviens pacients, kurš lieto ķīmijterapijas prepertātus.
Diemžēl, daudzi cilvēki saskaras ar nepieciešamību ilgstoši lietot ķīmijpreparātus, un svarīgi nodrošināt pacientiem adekvātu aprūpi. Protams, nodaļas personāls cenšas to darīt, bet būtu labi, ja valstī tiktu organizēti centri, kur pacienti varētu saņemt ambulatori ne tikai kvalitatīvu medicīnisku palīdzību veselības problēmu gadījumā, bet arī apmeklēt kursus par svarīgākajām un pacientus interesējošākajām tēmām sakarā ar ķīmijterapiju. Būtu labi, ja onkoloģijas slimnīcas telpās atvērtu izglītojošus kabinetus, un, protams, vēlams nodrošināt pacientus ar psihologa konsultācijām. Visas šīs darbības, autoresprāt, varētu palīdzēt daudziem cilvēkiem, kuri saskārušies ar onkoloģiskām slimībām.
Autore uzskata, ka rakstot kvalifikācijas darbu, tika sasniegts izvirzītais mērķis un izpildīti uzstādītie uzdevumi: tika noskaidroti nozīmīgākie aspekti onkoloģijas māsu darbā strādājot ar pacientiem, kas lieto ķīmijpreparātus, kā arī pētījuma hipotēze apstiprinājās: medicīnas personāla zināšanas un kompetence par ķīmijterapijas pacientu aprūpes īpatnībām un pacientu izglītošana par ķīmijpreparātu blakusefektiem, iespējām tos novērst ķīmijterapijas laikā pozitīvi ietekmē pacienta fizisko un garīgo veselības stāvokli.
…
