Viens no sociālās pedagoģijas profesionālās darbības galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt bērniem un jauniešiem socializācijas procesā, kā arī sniegt atbalstu krīzes un konfliktsituācijās, pilnveidojot spējas patstāvīgi risināt problēmas. Tā kā šāda palīdzība ir nepieciešama bērniem un jauniešiem visās vecuma grupās, sociālās pedagoģijas ir labi, ja orientējas klientu psihofizioloģiskajās attīstības īpatnībās, īpaši - kritiskajos periodos. [1, 95.lpp]
Laika ziņā visgarākais kritiskais periods cilvēka attīstībā ir pusaudža gadi. Šis periods pieskaitāms pie paātrinātajiem attīstības posmiem. Bioloģiski to ietekmē “hormonu vētras” - straujas izmaiņas iekšējās sekrēcijas dziedzeru attīstībā. Psiholoģiski - atsvešināšanās no vecākiem, no skolotājiem. Attīstības ātrums var ietekmēt arī fiziskas izjūtas (piem. seksuāla vardarbība), informācijas apjoms (īpaši par seksualitāti, erotiku), jo tas tiek pārdzīvots domās, tēlos, līdz ar to bērna ķermenis uz šādu informāciju reaģē asi un pāragri nobriest. [1, 97.lpp]
Pusaudži cenšas veidot neatkarīgus lēmumus par vērtībām, attieksmi un personīgiem ideāliem. Vecāki, bērni un ģimenes locekļi zina, ka agrais pusaudžu periods ir paaugstināts ziņkārību apmierināšanas laiks, kas raksturojas ar tieksmi uz jaunām izjūtām un piedzīvojumiem. …