Latviešu prozaiķis un dramaturgs Rūdolfs Blaumanis ir dzimis Vidzemē, Ērgļu muižā kalpotāju ģimenē 1863. gada 1. janvārī. Mūža lielāko daļu nodzīvojis Ērgļu Brakos, kaut skolas un darba dēļ palaikam dzīvojis citur. Bijis ļoti izglītots, jo mācījies gan Ogrē vācu privātskolā, pēc tam – Rīgas apriņķa vācu tirdzniecības skolā. Kādu laiku saimniekodams tēva mājās, iesaistījies vietējā sabiedriskajā dzīvē un rakstījis stāstus vācu valodā. Pirmā publikācija 1882. gadā vācu valodā laikrakstā „Zeitung für Stadt und Land”, latviešu valodā- dzejolis „Nakts” laikrakstā „Mājas viesis” . 1887. gadā ieradies Rīgā un kļuvis par šīs izdevniecības līdzstrādnieku- sniedzis apskatus par latviešu presi un teātra izrādēm. Tomēr šo darbu laikrakstā autors pameta 1893. gadā, kad atgriezies Brakos. Tur izcilais rakstnieks nodevies tikai literatūras jaunradei. Tādējādi 90. gados tapusi liela daļa meistarnoveļu, lugu un drāmu, tādējādi Blaumanis kļuva par vienu no izcilākajiem latviešu rakstniekiem. Tieši gadsimta sākumā Brakos tapuši nozīmīgākie dramatiskie darbi. Rūdolfa Blaumaņa literatūras darbība ir izvērtusies aktīva un daudzpusīga- dramaturģija, epika un lirika. Šis rakstnieks ir pazīstams kā psiholoģisko noveļu autors, t.i., „Nāves ēnā”, „Andriksons”, „Purva bridējs”, radījis spēcīgus darbus ar spilgtiem un neatkārtojamiem tēliem prozā, jo rakstnieks balstījās uz klasiskajiem drāmas pamatnosacījumiem, kā arī lauku dzīves norisēm un latviešu pamata raksturiem. Tādējādi tapuši darbi- „Indrāni” un „Pazudušai dēls”. Blaumanis jo īpaši pievērsās cilvēka audzināšanas problēmām lugā „Pazudušais dēls”. …
