Ekoloģija – oikos – māja, logos – mācība. Šī nozare risina jautājumus, kas saistīti ar cilvēka un apkārtējās vides attiecībām, organismu savstarpējo saistību, kas saistīti ar cilvēka attiecībām ar dabu pārējo dzīvo, pasauli un tās izrietošajām sekām, kā arī aplūko ētiskus un praktiskus jautājumus, kā novērst cilvēka un dabas disharmoniju.
Viens no tehnikas radīšanas motīviem ir centieni atvieglot fizisko darbu, nodrošināt lielāku labklājību, veidot kultūras pasauli. Ar šādu motivāciju cilvēks neglābjami nostāda sevi pretī dabai, jo tā pati par sevi nenodrošina civilizācijai atbilstošu labklājības līmeni. Cilvēks ar tehnikas palīdzību cenšas pārveidot dabu, lai realizētu savus mērķus, aizmirstot, ka dabai pašai ir savs mērķis. Tāpēc uzspiest dabai cilvēka mērķus var tikai līdz zināmai robežai. To pārsniedzot, sākas dabas katastrofas. Mūsdienu tehnika attiecībā pret dabu ir nežēlīga – tā grib no dabas iegūt enerģiju un veidot tās uzkrājumus. Tagad elektrostacija netiek uzcelta uz upes, bet gan upe tiek iespiesta elektrostacijā. Daba tiek pakļauta tehnikas ritmam: iegūt, pārstrādāt, uzkrāt, sadalīt, pārveidot un atkal iegūt. Pret dabu sāk izturēties kā pret izziņas un pārveides objektu. Šī attieksme ir viens no ekoloģiskās krīzes cēloņiem.
Viens no bīstamākajiem ienaidniekiem uz mūsu planētas ir cilvēces radītais vides ķīmiskais piesārņojums, kas radies attīstoties mūsdienu zinātnei, industriālai rūpniecībai, nodarot plašu kaitējumu apkārtējai videi, kultūras un vēstures pieminekļiem, sabiedrībai un mūsu nākotnei uz šīs planētas.
Vērojot mūsu planētu Zemi no kosmosa, tā piesaista ar savu zilgano krāsu. Šo zilo caurspīdīgo krāsu veido atmosfēras slānis, kas ir viens no nosacījumiem, lai uz planētas pastāvētu dzīvība. Atmosfēra mūs apgādā ar gaisu, ko mēs elpojam, kā arī regulē globālo temperatūru, satur ozona slāni, kas kalpo kā filtrs pret nāvējošo Saules radioaktīvo starojumu.
Ņemot vērā ozona slāņa svarīgo lomu Zemes aizsargāšanā no saules ultravioletā starojuma (UV-B), ozona slāņa straujā samazināšanās un ozona “caurumu” paplašināšanās visā pasaulē tiek uzskatīta par vienu no 20.-21.gadsimta nozīmīgākajām vides problēmām. Pārmērīgs UV-B starojums palielina iespējamību saslimt ar ādas vēzi un acs kataraktu, novājina imunitāti, samazina lauksaimniecības ražas, kā arī zivju nozveju u.tml.…
