Par šo tēmu vēlējos rakstīt tāpec, ka ik dienas uzturamies ārpus telpām – dodamies uz skolu, darbu, brīva dabā sportojam, pastaigājamies, tādejādi saskaroties ar Saules staru iedarbību, UV stariem,līdz ar to – arī ar problēmām, kas rodas, noārdoties ozona slānim.
Vispirms iepazīstināšu jūs ar visparējiem faktiem par ozona slani. Tātad ozona slānis jeb stratosfēras ozons ir ozona molekulu augsta koncentrācija 30 līdz 50 km augstumā (stratosfērā). Ozona slānī atrodas gandrīz 90 % no visa pasaulē sastopamā ozona, un maksimālais ozona molekulu daudzums šajā reģionā ir aptuveni 12000 ozona molekulu uz katrām 1 000 000 000 gaisa (t.sk., skābekļa un slāpekļa) molekulām.
Galvenā ozona slāņa funkcija ir Saules ultravioletā (UV) starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi (t.sk., cilvēkus, dzīvniekus un augus) no tā kaitīgās ietekmes. Taču ozons uzskatāms arī par nozīmīgu atmosfēras piesārņojuma likvidētāju, t.i., tā atomi piesaista atmosfērā esošās kaitīgās ķīmiskās vielas (piemēram, metānu, slāpekļa oksīdus, oglekļa monoksīdu u.c.) un, iesaistoties ar tām ķīmiskajās reakcijās, nodrošina jaunu, videi nekaitīgu savienojumu rašanos.
Ozona slānis veidojas Saules gaismas ietekmē. Saules ultravioletais (UV) starojums stratosfērā sašķeļ skābekļa (O2) molekulu, atbrīvojot divus skābekļa atomus (O + O), kas vēlāk, savienojoties ar citām skābekļa molekulām, izveido ozona molekulu (O +O2 =O3).
Ozona slāņa „biezumu” mēra tiešajos mērījumos un attālajos mērījumos.…