Mūsdienu straujajā un mainīgajā dzīvē katru dienu vilcieni, kuģi, lidmašīnas, automobīļi un autobusi pārvieto pa visu pasauli tūkstošiem cilvēku, kas ceļo gan darījumu, gan atpūtas nolūkā. Šiem ceļotājiem ir nepieciešama iespēja pārnakšņot, paēst, kā arī saņemt laba līmeņa pakalpojumus.
Tukuma rajonā ir objekts par kuru neviens interesi neizrāda, tā ir Ozolpils tautas nama ēka, kura tikusi uzcelta pēc Otrā pasaules kara, kādreizējās Ozolu muižas dzīvojamās ēkas vietā. Ne valstij, ne īpašniekam nav naudas un nav arī vēlēšanās tur kaut ko iekārtot, uzņēmēji nevar atrast ēkai pielietojumu, lai vēlāk gūtu peļņu, jo šobrīd pārsvarā tiek veidoti perspektīvi, drošu peļņu nesoši uzņēmumi. Sakarā ar to ēka stāv tukša, taču, vēl pavisam nesen, 2002. gadā, ēkā atradās dzīvokļi, taču pašlaik ēka ir neapdzīvota. Tieši šādu apsvērumu dēļ es izvēlējos rekonstruēt šo muižu un pārbūvēt par viesnīcu kompleksu, kurš varētu sniegt ievērojamus ienākumus.
Muižas vēsture šobrīd nav vēl pilnībā izpētīta. Ir tikai fragmentāras ziņas par tās pārvaldniekiem. Plašāka informācija par Ozolmuižu atrodama sākot no 17.gs. Kā jau Livonijas ordeņa muiža, Ozolmuiža kļuva par Kurzemes hercoga īpašumu. Hercogs Jēkabs izmantodams pieprasījumu pēc labības, šaijamieročiem un dažādiem rūpniecības izstrādājumiem, viņš savās muižās veiksmīgi attīstīja manufaktūras.
Pēc hercoga Jēkaba nāves par Kurzemes hercogu kļuva viņa dēls Feidrihs Kazimirs, kuram saimniekošana īpaši nepadevās. Lai iegūtu naudu hercogs regulāri savas muižas ieķīlāja. Arī Ozolmuiža bija nepārtraukti ieķīlāta. 1986.g. kāds Vladislavs Strisna nosaukts par muižas pārvaldnieku. Tai pat laikā Ozolmuižas cita daļa tika ieķīlāta leitnantam Fridriham Korfam , vēlāk arī Maieram, Johanam Vilhelmam fon Mēršeidam, un daudziem citiem. Pēc hercoha Fridriha Kazimira nāves viņa atraitne hercogiene Anna bija likusi izpirkt visas ieķīlātās muižas.…
