Ievads overcloking pasaulē.
Senāk overclocking tika uzskaitīts par riskantu un bīstamu lietu. Ikvienam kurš nopietni nodarbojas ar datoriem un to piedāvātajām iespējām. Ieteiktu izpētīt overklokinga iespējas. Jo tikai cilvēkam, kuram ir drosme, līdzekļi vai vienkārši nav ko darīt brīvajā laikā var spēt kaut ko iesākt overklokinga pasaulē. Visi ir zināms ka, overclokingam ir nevēlama ietekme uz datora sastāvdaļu kalpošanas mūžu.
Overclocking ir datora komponentu piespiešana strādāt ar augstāku takts frekfenci nekā tika izgatavots vai arī augstāku nekā tika apzīmēts rūpnīcā, parasti tiek praktizēts personisko datora entuziastu vidū, lai palielinātu datoru darbības ātrumu. Daži nopērk lētas un lēnas datora komponentes, lai noskaidrotu, kurš tad pēc overclockinga iegūs augstākus rādītājus.
Kāpēc iespējams overclockings? Uz šo jautājumu ir trīs iespējamās atbildes.
1.Katra detaļa, kura tiek pārdota ir taisīta nedaudz spēcīgāka par tiem parametriem ar kuriem viņa tiek pārdota. Katrai detaļai piešķirot rezervi, lai aparatūra darbotos stabili bez riska. Tāpat kā 700MB matricās var ierakstīt nedaudz vairāk, tā arī CPU un citās komponentēs ir neliela rezerve.
2.Tā kā procesori sastāv no daudziem miljoniem tranzistoru, tad praktiski nav iespējams uztaisīt divus pilnīgi vienādus procesorus. Procesorus ražo partijās. Pēc tam katrai partijai veic testēšanu, lai noteiktu kādas jaudas CPU sanācis. Ja testu rādītāji ir ļoti labi, tad procesoru nomarķē kā, piemēram, 2 GHz, bet ja rādītāji ir sliktāki tad kā 1.8 GHz. Bet tā kā netiek testēti pilnībā visi procesori, tad, piemēram, 1.8 GHz partijā var būt tādi procesori, kuri ir spējīgi darboties uz 2 GHz vai pat vairāk.
3.Ja ražotājam pēkšņi ir beigušies, piemēram, 1.8 GHz procesori, bet ir pietiekami daudz 2 GHz, tad viņš daļu 2 GHz procesoru nomarķē kā 1.8 GHz, tādā veidā neradot zudējumus rūpnīcai.…
