Otrais pasaules karš sākās 1939.g.1.septembrī. Tas norisinājās 2 posmos. Tas bija visiznīcinošākais karš pasaules vēsturē, kas pierādīja, ka tehniskās attīstības līmenis ir sasniedzis tādu pakāpi, ka nākamais zemeslodes globālais konflikts var izrādīties pēdējais. Kara iemesli:
• Smagie un negodīgie Versaļas miera līguma noteikumi un Rietumu lielvalstu „nomierināšanas politika” pret Vāciju 30. gadu otrajā pusē.
• Vācijas, Itālijas un PSRS agresīvā ārpolitika, kas bija vērsta uz jaunu teritoriju iekarošanu.
• Rietumu lielvalstu un jauno Eiropas valstu nespēja izveidot stabilu kolektīvās drošības sistēmu Eiropā.
• ASV piekoptā izolacionisma politika un nevēlēšanās iejaukties Eiropā notiekošajos procesos.
Otrā pasaules kara pirmais periods (1939.g.1.septembris- 1941.g.22.jūnijs). Karš sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā. 1039.g.31.augustā gestapo noorganizēja provokatīvu uzbrukumu radiostacijai Vācijas teritorijā. Uzbrukumā tika izmantoti koncentrācijas nometnēs ieslodzītie pārģērbti poļu armijas formās. Ar šīs provokācijas palīdzību Vācija cerēja attaisnot uzbrukumu Polijai. 1.septembrī divas trešdaļas Vācijas armijas iebruka Polijā. Izmantojot modernās tehnikas pārākumu, vācu armija strauji virzījās uz priekšu. 16.septembrī poļu valdība pameta savu zemi un nodibināja likumīgu trimdas valdību Londonā. 17.septembrī Austrumpolijā iebruka Padomju Savienības karaspēks. Par šī uzbrukuma attaisnojumu kļuva vairāki sarīkoti robežincidenti. Savukārt Polijas sūtnim Maskavā tika iesniegta nota, ka Sarkanā armija pārgājusi Polijas robežas, lai aizstāvētu Rietumukrainas un Rietumbaltkrievijas iedzīvotājus. Abas okupantu armijas satikās uz Molotova- Ribentropa pakts noteiktās robežas un svinēja uzvaru Brestā. 28.septemrī abu valstu ārlietu ministri tikās Maskavā un parakstīja līgumu „Par draudzību un robežu”, kas precizēja Austrumeiropas sadali.
3.septembrī Lielbritānija un Francija pieteica karu Vācijai taču karadarbību neuzsāka. Arī Vācija pēc Polijas sakāves pārvietoja savu karaspēku uz rietumiem, bet karadarbību neuzsāka. Šāda situācija ilga 8 mēnešus un ieguva nosaukumu „savādais karš”. Tā bija izdevība Vācijai sagatavoties tālākai karadarbībai, bet Rietumvalstis cerēja, ka karš neturpināsies.
Pēc Austrumpolijas iekarošanas PSRS nostiprināja savu ietekmi Baltijā un Somijā. Šo valstu pārstāvji tika uzaicināti uz Maskavu piespiedu kārtā parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu. Tas paredzēja Sarkanās armijas ienākšanu un Padomju Savienības kara bāzu izvietošanu Baltijas valstīs.
…
