Faktiski Otrais pasaules karš sākās jau ātrāk. Vācu nacistiem vienojoties ar Austrijas valdību, kas simpatizēja nacistiem, 1938.gadā tika anektēta Austrija. Lai gan Čehoslovākija bija Anglijas sabiedrotā, hitleriskās Vācijas spiediena rezultātā Čehija bija spiesta atdot vāciešu apdzīvoto sudetu apgabalu, pēc tam pārējo Čehiju. Kārtējo reizi tādas lielvalstis kā Anglija, Francija, ASV klusēja un nenotika nekāda pretreakcija. Šīs bezdarbības dēļ no lielvalstu puses, arī veicināja Hitlera drosmi bruņoties un kalt vēl lielākus iekarošanas plānus.
1939.gada rudenī PSRS uzspieda „draudzības” līgumus Baltijas valstīm un Somijai. Taču Somija atteicās tos parakstīt. PSRS 1939.gada novembrī iebruka Somijā un sākās Ziemas karš. Padomju sarkanā armija nebija piemērota karot skarbajos Ziemeļu apstākļos. Somi cīnījās ļoti pašaizliedzīgi, izmantojot partizānu taktiku, nelielām vienībām uzbrūkot padomju armijai no visām pusēm. Tā iemesla dēļ, sarkanā armija cieta sakāvi. Kaut arī Lielbritānija solīja Somijai palīdzēt, tā savus solījumus nepildīja. Tikai divas nedēļas pēc kara sākuma, Rietumu lielvalstis sāka izteikt pirmos protestus par PSRS iebrukumu. Tā rezultātā Somija un PSRS noslēdza miera līgumu. Saskaņā ar noslēgto līgumu, Somijai bija jāatsakās no 10% savas teritorijas, taču tā saglabāja savu valstisko neatkarību.
1940.gada 16.februārī Norvēģijas neitrālajos ūdeņos angļu karakuģi uzbruka vācu apgādes kuģim „Altmark”, par iemeslu minot, kuģa pārbaudi par nelegālu kravu. Uzbrukuma rezultātā, dzīvību zaudēja 6 kuģa apkalpes locekļi, kuri nebija karavīri. Šis uzbrukums saniknoja Hitleru un 2 mēnešus pēc šī notikuma, vācu karaspēks okupēja Dāniju un Norvēģiju. Tā kā Dānijas un Norvēģijas okupācija tika izprovocēta no Anglijas puses. …
