SECINĀJUMI
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem. 2. Pasaules karš sākās ar Polijas ieņemšanu austrumos un minimālu karadarbību Rietumu frontē. 1939. gada novembrī PSRS uzsāka iebrukumu Somijā – sākās t.s. Ziemas karš. Ziemas kara laikā Somiju atbalstīja Lielbritānija un Francija, kuras pat plānoja Somijā izcelt savu desantu. Lai novājinātu Lielbritāniju, Vācija uzsāka zemūdeņu karu pret britu karalisko floti. 1940. gadā Vācija uzsāka arī t.s. totālo gaisa karu pret Lielbritāniju. 1941. gada 22. jūnija rītā nacistiskā Vācija negaidīti uzbruka Padomju Savienībai. Sākās padomju – vācu karš, ko Krievijā dēvēja par Lielo Tēvijas karu. 1942. gada rudenī sākās viena no grandiozākajām kaujām Otrajā pasaules karā – kauja par Staļingradu. 1941. gada 6. decembra rītā aptuveni 350 japāņu bumbvedēju un kara lidmašīnu negaidīti uzbruka amerikāņu flotes bāzei Pērlhārborā un ASV kara lidlaukiem Havaju salās. 1945. gada septembrī beidzās lielākais karš cilvēces vēsturē. Tas bija aptvēris gandrīz visu pasauli, iznīcinājis desmitiem miljonu cilvēku. Karā iesaistījās ap 80 miljoniem cilvēku un karadarbība norisinājās gandrīz visos okeānos, jūrās un valstīs.
1940. gadā padomju varas iestādes likvidēja Latvijas kā neatkarīgas valsts armiju. Tās virsnieki un karavīri tika iekļauti Sarkanajā armijā kā 24. teritoriālais strēlnieku korpuss. PSRS Valsts aizsardzības komiteja izdeva pavēli par divīzijas izveidošanu no evakuētajiem Latvijas pilsoņiem. Tika izveidota Kurzemes fronte, kura stiepās no Baltijas jūras (20 km uz dienvidiem no Liepājas) gar Vaiņodi, Auci, Dobeli un Tukumu līdz Rīgas jūras līcim. Pastāvot Kurzemes cietoksnim, daudziem latviešiem izdevās paglābties no gaidāmajām padomju varas iestāžu vajāšanām. Dažas dienas pirms kara beigām, 4. maijā, Kurzemē pulkveža Roberta Oša vadībā izveidoja Tautas padomi un pasludināja neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanu.
…
