Piecdesmit sešas vācu divīzijas uzbruka Polijai . Vācijas gaisa kara spēki kontrolēja debesis, un par iznākumu nevarēja rasties nekādas šaubas. Vācieši izsvēra zibenīgu kampaņu pret vājo Polijas armiju, kura spēja nopietni pretoties vienīgi Varšavas apkārtnē. Karadarbība tika pārtraukta septembra beigās, tieši četras nedēļas pēc iebrukuma. Pēc tam Krievija un Vācija savā starpā sadalīja Poliju. Krievija septembra laikā bija iebrukusi Austrumpolijā . Krievijas armijas nebija piedalījušās nekādās kaujās, un tagad tās rokās nonāca trīs Baltijas valstis un puse Polijas, atlikušo Polijas daļu okupēja Vācija.
Pa to laiku poļi velti cerēja uz angļu-franču uzbrukumu rietumos. Tik tiešām, Sabiedrotie palaida garām spožu izdevību, jo Vācijas rietumu robežas aizsardzības sistēma - Zigfrīda līnija - bija relatīvi vāja. Tomēr franču ģenerāļi nopietni neplānoja nevienu ofensīvu, un britu armija bija par mazu, lai šajā stadijā varētu sekmīgi darboties. Un tā abas puses apmierinājās ar patrulēšanu, gadījuma sadursmēm un dažām artilērijas apšaudēm. Hitlers gatavijās uzbrukt Francijai novembrī, bet atlika to uz pavasari. Astoņus mēnešus Rietumu frontē turpinājās "neīstais karš", kura rezultātā Londona un Parīzē radās maldīga drošības sajūta un līdz ar to zināms atslābums.
1939. gada novembra beigās Krievijas armija iebruka Somijā ar nolūku paplašināt Krievijas teritoriju ziemeļrietumos no Ļeņingradas. Par spīti Krievijas milzīgajai armijai somi, kas bija labāk apgādāti un apmācīti karošanai ziemā, varonīgi un prasmīgi aizstāvējās līdz 1940. gada martam. Šajā laikā Lielbritānija un Francija veda sarunas ar Zviedriju par karaspēka sūtīšanu palīgā Somijai. Pēc Somijas sakāves Hitlers uzskatīja, ka draud briesmas, ja sabiedrotie okupētu Norvēģiju nolūkā kontrolēt Zviedrijas dzelzrūdas eksportu caur Narviku. Tāpēc 9.aprīlī Vācijas karaspēks okupēja Dāniju un Norvēģijas stratēģiskās ostas. Pretošanās Norvēģijas pārējā teritorijā tika ātri apspiesta, un vācieši iecēla par vietvaldi kādu norvēģu nacistu, vārdā Kvislingu. Angļi atkaroja Narviku, bet jūnijā to atstāja.
Desmitā maija rītausmā Hitlers vērsās triecienā pret rietumiem. Holande, Beļģija un Luksemburga bija cerējušas karā palikt neitrālas, bet ārkārtīgi stiprā Mažino līnija uz Francijas un Vācijas robežas nozīmēja, ka Vācijas uzbrukumam Francijai vajadzēja notikt caur šīm valstīm. …
