20. gadsimts cilvēces vēsturē iezīmējies kā pretrunu laikmets. Cilvēks dzīvoja pasaulē, kur līdzās viedokļu plurālismam eksistēja totalitārisma alternatīva, humānisma ideālu aizsegā tika iznīcināti tūkstošiem cilvēku. Vēsturnieku rīcībā ir avoti, kuru skaits pārsniedz visu iepriekšējo laikmetu vēstures liecību kopsummu. Taču šķiet, ka pietuvoties objektīvākam vēstures traktējumam ir grūtāk nekā pētot cilvēku dzīvi un darbību iepriekšējos gadsimtos.
Cenzūra, faktu falsifikācija, tendenciozitāte - šīs būtiskās vēstures avotu iezīmes kavē vēstures notikumu izpēti īpaši tajās valstīs, kurās bija totalitārais režīms. Tāpēc 20. gs. vēstures izzināšanā ir nozīmīga mutvārdu vēstures avotu izmantošana, kas kļuvusi iespējama, pateicoties tehnoloģiju attīstībai (audio, video, digitalizācijas iespējām). Minētās tehnoloģijas ļauj izveidot, uzglabāt un izmantot pētījumos autentisku cilvēka dzīvesstāstu, kurā teicējs stāsta gan par redzētajām pagātnes reālijām, gan pauž savu attieksmi pret notikumiem, kā arī atstāj nākamajām paaudzēm liecību par sevi.
Viens no dramatiskākajiem notikumiem 20. gs. bija Otrais pasaules karš. Šī notikuma izpēte Latvijas vēstures kontekstā ir komplicēta, jo totalitārā režīma apstākļos radītie dokumenti ar nolūku funkcionēt sava laika sociālajā vidē, nesniedz objektīvu, pilnvērtīgu ainu par PSRS un Vācijas okupācijas laiku. Tāpēc šī zinātniski pētnieciskā darba bāzi veido 63 mutvārdu vēstures avoti, kas glabājas Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrā (turpmāk – DU MVC). Atmiņas par Otro pasaules karu, kas atrodamas teicēju dzīvesstāstos ļauj:
1)precizēt jau izteiktās vēsturnieku atziņas par dažādām kara laika reālijām;
2)pilnveidot Latvijas vēstures stāstu ar jauniem (pārsvarā lokāla rakstura) faktiem, kas nav fiksēti citos vēstures avotos;
3)demokratizēt vēstures interpretāciju, iekļaujot pētījumā „vienkāršās tautas” – kara gados Dienvidaustrumlatvijas reģionā dzīvojušu sieviešu, kuru atmiņās dominē bērnībā piedzīvotais – viedokļus par Otrā pasaules kara notikumiem Latvijā.
Tā kā mutvārdu vēstures avotu uzkrāšana un izmantošana pētījumos Latvijā sākās nesen – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tad šajā darbā daudzas no intervijām pētniecības nolūkā tiek izmantotas pirmo reizi.
Mutvārdu vēstures avotu izvēli noteica zinātniski pētnieciskā darba objekts, mērķis un uzdevumi.
Zinātniski pētnieciskā darba „Otrais pasaules karš Dienvidaustrumlatvijas sieviešu atmiņās” objekts ir Otrais pasaules karš.
Pētījuma mērķis ir izpētīt Dienvidaustrumlatvijas sieviešu atmiņas par Otro pasaules karu.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1)iepazīties ar zinātnisko literatūru par mutvārdu vēstures avotu būtību un to pētīšanas specifiku;
2)veikt mutvārdu vēstures avotu kritiku – tiešās un netiešās informācijas ieguve par Otro pasaules karu:
a.interviju klausīšanās un transkripciju lasīšana;
b.vēstures faktu par Otro pasaules karu atlase un analīze;
c.teicēju attieksmes pret kara notikumiem noskaidrošana;
2)analizēt zinātnisko literatūru par Otro pasaules karu;
3)konfrontēt mutvārdu vēstures avotu liecībās un zinātniskajā literatūrā minētos faktus.…
