Kultūras iezīmes
Vecākā mūra celtne ir Rudes skola. 1875. gadā sākusi toreizējā Nīcas pagastā kā trešā pamatskola. Ierosme par skolas dibināšanu pieder Nīcas pagasta mācītājam Gustavam Bražem. Ēka tika celta tieši skolas vajadzībām. Rudes skola visos laika posmos ir bijusi vietējais kultūras centrs.
2000. gadā izveidots un iesvētīts mākslinieces A. Lieģes darinātais krogs. Par skolas simboliku kļūst pūce. Skolotāja A. Vārnas vadībā izpētīta skolas un Otaņķu pagasta vēsture. Labiekārtots un atjaunots skolas muzejs. Kopā ar skolotāju A. Lieģi un skolēnu grupu izveidota ekspozīcija par nacionālām atbrīvošanas cīņām.
Otaņķu pagastā ir saglabājušās Prenclavu dzimtas vējdzirnavas [Skatīt pielikumā Nr. 10, 11], tās būvētas 1885. gadā. Dzirnavas arī šobrīd strādā, tikai tagad viņas darbina elektromotors. Dzirnavās esot bijuši 6 melderi, jo dzirnavas darbu nav pārtraukušas. Pirmais bija Jānis Prenclavs. Šobrīd vējdzirnavu saimnieks ir šīs dzimtas znots. 2002. gada 17. septembrī Otaņķu pagastā pie Prenclavu dzimtas vējdzirnavām tika pacelts zili zvaigžņotais Eiropas kultūras mantojuma karogs.
No 1939. gada pagastā darbojas Baptistu draudzes baznīca. Tā ir uzcelta no apkārtējo pagastu ziedojumiem.
1989. gadā pagasta centrā atklāja piemiņas akmeni 1939. gada 1941., 1949. gada Latvijas iedzīvotājiem, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju.
2006. gada pavasarī atklāja piemiņas akmeni „Duču bunkurā” meža piemiņai „Tēvijas vanagi” partizāņu grupai.
Otaņķu pagastā tiek organizēti tradicionālie pasākumi un cita veida pasākumi – koncerti, tematiskie atpūtas vakari, diskotēkas.
…
