Pulkveža Oskara Kalpaka (1882.-1919.) dzīves ceļš un cīņu gaitas.
Oskars Kalpaks piedzima bijušā Cēsu apriņķa Meirānu pagasta (tagad Madonas rajona Meirānu ciema) Liepsalās. Toreiz Liepsalas bija triju zemnieku sētu kopa (Kalpaki, Zvēri, Rutki) mežainā un purvainā Meirānu muižas nostūrī Aiviekstes kreisajā krastā, tieši pie Vitebskas guberņas (Latgales) robežas. Aiviekste no Liepsalām atradās 4 km attālumā, tomēr pavasara pali zemo apkārtni pārvērta grūti pārvaramā ūdeņainā klajumā, kur mazie paaugstinājumi kļuva par sava veida salām. Latviešu dzimtcilvēki šo nostūri netālu no Visagala ciema mežam atkaroja 18.gs. beigās, kad radās apdzīvota vieta Liepsalas (Leepsal), nosauktas pēc te sastopamiem dižkokiem - ozoliem un liepām. 19.gs. sākumā Lubānas ev. luteriskās draudzes mācītāja pierakstos fiksēts, ka Liepsalās dzīvo ģimene ar uzvārdu Kalpacs. Šī pati dzimta baznīcas grāmatās 19.gs. otrajā pusē reģistrēta kā Kalpaki, kuri dzīvoja ne tikai Liepsalās, bet arī Ķeikeniekos, Pabrauklē un Paukulniekos. Domājams, ka uzvārds Kalpaks cēlies no vārda “kalps”, kas Praulienas pagastā jau 17.gs. parādās kā toponīms, piemēram, Kalna Kalpi un Sila Kalpi. Vārdiem “kalps” un “acs” saplūstot, jādomā, radās īpatnējais uzvārds Kalpaks, ko varēja izrunāt arī kā Kolpaks, jo Meirānu izloksnēs vērojama patskaņa “a” pārvēršanās par “o”. To ņemot vērā, saprotams, kāpēc pats Oskars parakstījās kā Kolpaks. Tātad uzvārda Kalpaks etimoloģija zināmā mērā varētu liecināt par to sākotnējo īpašnieku izcelšanos no kalpu kārtas.
Oskars Kalpaks dzimis 1882.gada 6.janvārī Pētera Jāņa dēla Kalpaka (1850.-1922.) un Ilzes Ķeveres no Meirānu Krūtniekiem (1854.-1890.) ģimenē kā otrais bērns. Mātes zaudējumu bērnībā Oskaram daļēji aizvieto kuplais radinieku pulks (pamāte, māsa, brālis, vecvecāki, četri tēvabrāļi, trīs tēvamāsas), kas dzīvo Liepsalās vai netālu no tām. Divi Oskara brāļi no tēva otrās laulības miruši jau zīdaiņa vecumā.
…
