Ceļi uz brīvību.
Mēs kad piedzimstam nepiedzimstam pilnīgi, mēs piedzimstam nepabeigti. Mūsu dzimšana ir process un tad seko tas, ka mums ir jāmeklē, jāizpēta un jāatklāj, mums ir jātop, jo mūsu būtība rodas tikai tapšanā. Tapšana – tā ir mūsu būtība, jo mēs varam pastāvēt tikai ksutībā. Tie, kas domā, ka viņi ir piedzimuši pabeigti, paliek neattīstīti. Cilvēks piedzimst kā potenciāls un šis potenciāls spēj kļūt par dvēseli.
Osho piekrīt Nīčes sacījumam, ka cilvēka dzīvi var sadalīt trijās dvēseles memorfozēs:
1. Kamielis – šajā stadijā mums ir jāsmeļ un jāapgūst sabiedrības kultūras mantojums, mums jāuzsūc viss, ko mums sniedz pagātne. Šo stadiju sauc par kamieli, jo kamielim piemīt spēja uzkrāt savā ķermenī milzīgu daudzumu barības un ūdens – smagajam ceļojumam pa tuksnesi. Un tādā pašā veidā arī mēs – tam ir jāšķērso tuksnes, ņemot sev līdzi visu pagājušo. Jo vairāk mēs apgūstam, jo augstāk mēs nostājamies. Jāapgūst viss, un jo vairāk mēs uzņemsim sevī, jo augstāka būs virsotne, kuru mēs varēsim sasniegt un no kuras varēsim raudzīties. Šajā stadijā mēs nedrīkstam apstāties, jo kamielis ir kā kūniņa, viņš uzkrāj. Un, ja mēs paliksim šajā stadijā, mēs neiepazīsim dzīves daili, mēs paliksim iestiguši dzīves pagātnē. Kamielim kā trūkums ir tas, ka viņš spēj uzkrāt, bet viņš neprot to izmantot, kā arī kamielis nesaprot, kas notiek, viņš tikai turpina teikt „jā”, jo kamielis ir paklausīgs un viņš visiem tic. Šo stadiju mums dod sabiedŗība – māte, tēvs, skolotāji, kad mēs esam kļuvuši par perfektiem kamieļiem sabiedrība liek mūs mierā un atstāj mūs, uz nākošo stadiju mums ir jānokļūst pašiem.
2. Lauva – tā ir reakcija, sacelšanās pret kamieli. Tagad individualitāte atklāj savu personīgo gaismu kā visu patieso vērtību avotu. Mēs sākam apzināties savu galveno pienākumu pret savu iekšējo radošumu, pret savu dziļi slēpto potenciālu. Ir cilvēki, kas iestingst šajā stadijā un nerimst rēkt un rēkt un nomoka sevi ar šo rēkšanu. Kad mēs esam sasnieguši šo stadiju mēs kļūstam par individualitātēm un kļūstam unikāli. Mūsos parādās tādas īpašības kā neatkarība, spēja pateikt „nē”, nepaklausība, dumpinieciskums pret citādo, varu un valsti. Lauva ir pret visu, tā vēlas sagraut pasauli un radīt to no jauna, līdzīgāku tai, kuru vēlas viņa sirds. Viņa prāts ir pilns ar dižiem sapņiem un utopijām. Lauvas stadijā mēs sākam dzīvot nākotnē. Lauvai nav raksturīga ticība, tai ir raksturīgas šaubas, tā ir ļoti egoistiska. Lauvas dzīvo savu dzīvi, dara visu pēc sava prāta, viņām absolūtu nerūp citi.
…
