Ornaments tautas tērpā - vēsturiski etnogrāfiskās izpētes avots

Latviešu tautas tērps ir viena no mūsu nacionālajām bagātībām, kas atspoguļo tautas mentalitāti. Pašu rokām darināti, tie tuvina mūs tautas dzīvei gadsimta ritumā.
Aizritējis gadu simtenis, kopš latviešu zemnieki ikdienā nevalkā tautas tērpus. Tomēr svinīgos gadījumos un lielos tautas svētkos ģērbties šajos tērpos ir tradīcija. Dziesmu svētki, starptautiskie folkloras festivāli, mākslas dekādes nav iedomājamas bez šī reprezentatīvā tērpa.
Senie tērpi noder daiļamatniekiem un māksliniekiem par radošas ierosmes avotu. Ornamenta elementus izmanto ne vien tekstilnieki, bet arī rotkaļi, telpu noformētāji, grafiķi un dekoratori. Te tiek izmantota daudzu paaudžu uzkrātā pieredze.
Līdz mūsu dienām saglabājušies bagātīgi materiāli par tautas tērpiem. Tie attiecināmi galvenokārt uz laika posmu 18.gs. beigām līdz 19.gs.vidum. Tautas tērps latviešu zemniekiem ir viņu tautības un sociālās piederības liecinieks. Daļa tērpu ir muzeju ekspozīcijās.
Latviešu zemnieki apģērbus darināja mājas apstākļos no saimniecībā iegūtās vilnas, liniem, ādas. Pirka vienīgi sīkus tērpa piederumus un rotas.
Svarīgs ir viss – krāsa, to salikumi, raksts, darināšanas tehnika, materiāls.
Katram Latvijas novadam – Vidzemei, Latgalei, Augšzemei, Zemgalei un Kurzemei ir savas darināšanas un valkāšanas tradīcijas. Turklāt arī novadu robežās ir vērojamas atšķirības. Piejūrā ir senās lībiešu zemes, kuru īpatnības ir radušas atspoguļojumu arī apģērbā.
No kā tad darināti latviešu tautas tērpi, kādi to salikumi un komplektācija, kā tos dēvēja mūsu senči?
Sieviešu un vīriešu krekli darināti no balināta linu auduma. Bieži vien to daļas rotātas ar baltu vai krāsainu izšuvumu.

…