Laika periodā pirms un pēc Ziemassvētkiem veikalu un citu iestāžu skatlogos var redzēt no papīra izgrieztas vai veikalā nopirktas sniegpārsliņas, kuras reizēm, kad ārā nav sniega, atgādina mums par ziemu. Dažiem tās ir kā brīnums, dažiem kā vienkārša ikdiena, bet reti kurš aizdomājas par to, ka mēs, ne tikai izgriežot no papīra vai nopērkot veikalā, varam iegūt krāšņu dekoru mūsu mājām vai citās iestādēm, bet vēl mazāk cilvēku aizdomājas par to, ka šādu dekoru veidošana mums var ne tikai uzlabot garastāvokli, bet arī attīstīt domāšanu un pacietību.
Izvēloties zinātniski pētnieciskā darba tēmu, tika ņemta vērā mana interese par japāņu izcelsmes krustvārdu mīklām (sudoku, japāņu mīklām), kā arī tas, ka tehnoloģiju laikmetā cilvēkiem sāk izzust loģiskā domāšana, un liela daļa cilvēku sāk paļauties tikai uz tehnoloģijām. Es vēlējos izpētīt origami, senās Japāņu mākslas, izcelsmi, attīstību, kā arī to, kas jāņem vērā, lai origami locīšana būtu vienkāršāka, kas būtu jādara, lai locījums būtu precīzāks un locījumus, kurus būtu ieteicams zināt katram, kurš vēlas locīt papīru. Vēlējos izpētīt, vai, lokot papīru, mēs varam attīstīt loģisko domāšanu un vai papīra locīšanu var izmantot kā eksperimentālo pedagoģijas metodi.
Darba tēma: Origami un tā pielietojums pedagoģijā.
Darba mērķis: izpētīt, vai origami un loģiskā domāšana ir saistīti un viens otru ietekmē.
Darba uzdevumi:
1. Veikt ieskatu origami vēsturē un apkopot materiālus par to, kas jāzina, lai varētu veiksmīgi locīt origami.
2.Praktiski iemācīt dažāda vecums skolēniem locīt origami.
3.Salīdzināt skolēni veiklību origami locīšanā un viņu atzīmes skolā.
4.Konsultēties ar dažāda vecuma bērnu skolotājiem un secināt, vai origami locīšanu var izmantot kā eksperimentālo pedagoģijas metodi.
Hipotēze: Origami locīšanas ātrums nav atkarīgs no labām sekmēm mācībās, bet gan no loģiskās domāšanas un pacietības.
Darbā izmantotās metodes: Literatūras analīze, mācību stundu vadīšana.
Origami ir japāņu māksla, kurai ir senas tradīcijas. Tās būtība izpaužas tādejādi, ka no krāsaina papīra, kura sākuma formāts ir kvadrāts (ne vienmēr), var salocīt dažnedažādus sīkus nieciņus, piemēram, ziedus, putnus un dažādus dzīvniekus, vējdzirnavas, kuģus u.t.t.
Origami ir arī lietišķā māksla. Piemēram, ar zvēriņu figūrām var rotāt savu istabu, bet krāšņs dzimšanas dienas pušķis no origami tehnikā darinātām puķēm iepriecinās gan pašu autoru, gan jubilāru.
Origami ir gandrīz tūkstoš gadus sena locīšanas māksla, kuras aizsākumi meklējami Japānā, Šinto un Budisma rituālos. Agrīnais origami deva iespēju skaisti un lēti pārstāvēt dažādas dzīvības formas reliģisko rituālu vajadzībām. Bija vajadzīga minimāla mācīšanās, turklāt izstrādājumi aizņēma ļoti maz vietas un bija patiešām lēti. Ja pie šīm īpašībām pievieno pabeigtā darba trauslumu, smalkumu, tad var saprast, kāpēc origami ir tik fascinējošs.
Origami Japānā ir jau kopš Heina perioda (794.-1185. gadam). Šajā laikā ar rokām taisītajam papīram bija ļoti liela vērtība, to izmantoja tikai īpašos gadījumos, galvenokārt reliģiskās ceremonijās. Neskatoties uz to, ka papīra izcelsme meklējama Ķīnā, tomēr tieši Japānā radās papīra locīšanas māksla. Pēc tā tieši japāņiem radās mistiska saite starp reliģiskiem rituāliem un no papīra taisītām lietām (origami). Viens no rituāliem bija saistīts ar mazu papīra kārbiņu taisīšanu Sambo, kurās lika mazus zivs gabaliņus un dārzeņus, un tos nesa uz baznīcām kā upuri. …
