Varētu teikt, ka organizācija ir cilvēces attīstības produkts. Bija laiks, kad organizācijas nebija, piemēram, kā pirmatnējajā sabiedrībā. Tomēr organizācijas ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem un līdz ar visas sabiedrības attīstību attīstās arī tās. Pirmās cilvēces sociālās organizācijas bija baznīca un valsts, kuru funkcija bija un ir arī šodien cilvēku dzīves sakārtošana ar likumu un sociālo normu palīdzību.
Vēlāk parādījās darba organizācijas, kuru mērķis ir sabiedrībai nepieciešamo produktu un pakalpojumu ražošana.
Vēsturiski pieaugot cilvēku vajadzībām, arī organizāciju darbība kļūst ar vien sarežģītāka, un mūsdienās mēs savas dzīves laikā esam iesaistīti visdažādākajās organizācijās- valstiskajās un nevalstiskajās, formālajās un neformālajās, kā, piemēram, studentu, politiskajās, sporta organizācijās utt.
Organizācijas ir ģeniāls cilvēces izgudrojums, īpašs sociāls institūts, ar kura palīdzību notiek pāreja no cilvēka haotiskām darbībām uz noregulētām, sakārtotām un efektīvākām darbībām, kas ļauj cilvēkam sasniegt mērķus, kurus neizdotos sasniegt vienam pašam.
Savā darbā es vēlētos pastāstīt par organizāciju socioloģiju kā īpašu zinātni, galvenajiem organizāciju tipiem sabiedrībā un vienu no izplatītākajām organizāciju pētīšanas pieejām- birokrātisko pieeju.…