“ Organizācija ir kolektīvs ar identificētām robežām, normatīvu kārtību (reglamentu), noteiktu varas hierarhiju, ar komunikāciju un dalībnieku koordinācijas sistēmām (procedūrām); šis kolektīvs apkārtējā vidē eksistē uz patstāvīgiem pamatiem un nodarbojas ar darbību, kas parasti ir saistīta ar mērķu kopu; šī darbība dod rezultātus kā pašai organizācijai, tā arī tā dalībniekiem un sabiedrībai. „
„Organizācijas kultūra ir pakārtots jēdziens sabiedrības kultūrai, jo organizācija ir sabiedrības šūniņa, daļa no veselā sabiedriskās attiecībās. Organizācijas kultūra bagātina sabiedrības, valsts kultūras potenciālu, ir sociālās pieredzes atražošanas mehānisma elements. Kultūra attīstās kā integrētu , iemācītu, uzvedības modeļu sistēma, tā ir pārmantota, daudzdimensiju.”[1;106]
Kultūru var raksturot kā personību un sociālo sistēmu sintēzi, personības grupas, organizācijas un sabiedrības materiālo un mentālo vērtību kopumu.
Kultūra ir sabiedrības un ikviena tās locekļa radošo spēju izpausme darbībā, uzvedībā, izvēlē. Plašākā nozīmē kultūra ir laikmeta raksturojums, šaurākā nozīmē- cilvēka garīgās pasaules sfēra, viņa zināšanas, prasmes, iemaņas un attīstības līmenis, pasaules redzējums.
„Kultūru var definēt kā normu, likumu, spēju, vērtīborientācijas, pārliecības, nostādnes sistēmu, kas ar simbolu palīdzību nodod informāciju sabiedrībai, veic reprezentīvo, direktīvo, afektīvo funkciju.”[1;107]
Kultūru veido ne tikai gara sasniegumi, bet viss sabiedrības civilizācijas līmenis, to skaitā domāšanas organizācija, emocijas, jūtas, uzvedība, vērtīborientācija, cilvēku dzīves pozīcija.
Organizāciju kultūra ir organizāciju vērtību un sociālu normu relatīvi noturīgs kopums, kurš izveidojies nostiprinoties iekšējo integrāciju un pielāgojoties sociāli ekonomiskai videi.
„Kultūra ir cilvēcības izpausme humanizētā dzīvesveidā, cilvēka darbības kvalitātē, cilvēces vērtību apgūšanas, kopšanas, sargāšanas un pilnveidošanas procesos. Kultūra ir vērtību sistēma, kas nosaka sabiedrības uzvedību, dzīvesveidu, personības attīstības nosacījumus. Kultūra ir cilvēku spēju, sasniegumu, izturēšanās un sociālās uzvedības veids. Kultūra balstās uz cilvēces pieredzi, garīgām bagātībām, intelektuālo potenciālu, tradīcijām un vēsturi. No sociokulturālo vajadzību viedokļa, kultūra ir orientēta uz sabiedrības sociālā pasūtījuma izpildi, socializācijas satura analīzi no kultūras vērtību un vēstures analīzes aspekta. Kultūras sociālo elementu struktūra cilvēkā realizējas sistemātiski un izpaužas integrēti atkarībā nosociālās vides un situācijas. Kultūra ir cilvēka prāta kolektīvā programmēšana, ko var raksturot ar noteiktu domāšanas modeli. Domāšanas modeli veido:
• dzīvesveids;
• vērtīborientācija;
• “ Es ” lomas apzināšanās;
• “ labā ” un “ ļaunā ” uztvere;
• pilsoniskā identitāte;
Mūsdienās kultūras jēdziens tiek lietots, lai raksturotu sociālo pārliecību vērtīborientācijā, mākslas un zinātnes vērtību apzināšanā, uzvedības normu vērtēšanā.
…
