Organizāciju kultūra Eiropas valstīs

Kultūra ir sistēma, kas ļauj indivīdiem un cilvēku grupām sadarboties citam ar citu un ar apkārtējo pasauli. Iedomāsimies šo sistēmu kā spirāli. Tās centrā ir kopīgas vērtības, uzskati un priekšstati par to, kas un kādi mēs esam. Šo priekšstatu izpausmes vērojamas mūsu uzvedībā un valodā, sociālajās grupās, kurām piederam, mūsu sabiedrības iedabā. Konkrētu formu tiem piešķir arī mūsu materiālās kultūras artefakti, māksla un tehnoloģijas, veids, kā mēs saskaramies un mainām materiālo pasauli. Sistēma darbojas arī no ārpuses uz iekšpusi. Vide ap mums nosaka arī, kādas ir mūsu tehnoloģijas un māksla, mūsu uzvedība un valoda, un citas vērtības līdz pašai mūsu identitātes saknei.
Kultūra ir dzīva, mainīga sistēma, kas aptver mūsu personīgo un sabiedrisko dzīvi. Viss, ko mēs darām vai sakām, ir kultūras izpausme. Nav tāda cilvēka dzīves aspekta, sākot ar ikrīta sveicienu un beidzot ar raķetēm, kuras sūtām kosmosā – vai arī gaisa uzbrukumā kaimiņvalstij -, ko nenoteiktu kultūra.
Neatkarīgi no tā, kādai kultūrai cilvēks pieder, ikviens rīkojas atbilstoši savām un savas grupas interesēm. Amerikāņu, vācu un japāņu uzņēmumos ražo automašīnas, kuras ārēji ir gandrīz neiespējami atšķirt, taču kultūras, kas radījušas šīs mašīnas, ir ļoti dažādas. Vienīgais kritērijs, pēc kura vērtējam kultūras veiksmīgumu, ir tās spēja efektīvi nodrošināt savu pārstāvju izdzīvošanu un labklājību. Neviena kultūra nav būtiski “labāka” par citām. …