Ievads.
Organizāciju kapitālu veido ne tikai tā materiālas lietas, bet arī nemateriālie
ieguldījumi, tādi kā tiesības uz zīmoliem, patenttiesības, licences, datorprogrammas,
dizainparaugi u.c. Šāda veida kapitāls tiek apzīmēts ar terminu “intelektuālais
īpašums”, jo šāds apzīmējums pasvītro šī kapitāla savdabīgumu, tomēr izpratnes labāk
to apzīmēt ar nemateriālajiem aktīviem vai īpašumu. Pasaulē organizāciju kapitālā
aizvien lielāku daļu ieņem tieši intelektuālais īpašums, procentuāli: pat 10 – 20%. Tai
pašā laikā šis kapitāla veids ir viens no neaizsargātajiem. Latvijā situācija ir nedaudz
citādāka. Intelektuālais īpašums ir mazāk novērtēts, un mazāk neaizsargāts.
Tāpēc autors izvirza sekojošu šī darba mērķi: akcentēt intelektuālā īpašuma
vērtību organizācijās gan pasaulē, gan Latvijā.
1. Intelektuālais īpašums kā īpašuma un ieguldījuma veids.
Lai vispār varētu runāt par intelektuālo īpašumu kā savdabīgu īpašuma formu
un iespējamo ieguldījuma veidu organizācijās, ir jāieskatās valsts tiesību aktos. Tā
piemēram: Civillikums pēc īpašuma priekšmeta iedala lietas:”
a) ķermeniskas lietas;
b) īpašums un ķermenisku lietu kopība;
c) bezķermeniskas lietas un bezķermeniski labumi.”1
“Par īpašuma priekšmetu nevar būt bezķermeniskas lietas, t.i. mantiskas tiesības, kuras
ietilpst mantas sastāvā. Tas attiecināms uz tādiem bezķermeniskiem labumiem, kā:
izgudrojums, dizainparaugs, preču zīme u.tml., kaut izņēmuma tiesības uz šiem
objektiem parasti dēvē par “intelektuālo īpašumu”. Izņēmuma tiesības uz intelektuālo
īpašumu ir absolūtas tiesības, taču to priekšmeti ir bezķermeniski labumi un tās
pakļautas īpašiem noteikumiem, kas regulē iegūšanu un izbeigšanos, saturu un
pastāvēšanas ilgumu.”2 Šie noteikumi atrodami intelektuālo īpašumu regulējošos
likumos. Tātad sekojot Civillikumam bezķermeniskas lietas (tātad arī intelektuālais
īpašums) ir tikai dažādas tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas.
Bet bezķermeniskas lietas var kalpot kā ieguldījums komercsabiedrībās. To
nosaka Latvijas Republikas Komerclikuma 153 pants. “(1) Par mantiskā ieguldījuma
priekšmetu var būt naudas izteiksmē novērtējama ķermeniska vai bezķermeniska lieta,
kuru var izmantot sabiedrības komercdarbībā, izņemot lietas, uz kurām saskaņā ar
likumu nevar vērst piedziņu.”3 Tātad par ieguldījumu komercsabiedrībās var kalpot
tādas bezķermeniskas lietas kā: patents, kādas citas komercsabiedrības zīmols, licences
u.c. “Lai ieguldītu bezķermeniskas lietas komercsabiedrībā, ir jāveic tās novērtējums”4.
Bet, ja ar ķermeniska ieguldījuma novērtēšanu lielākoties varētu nebūt problēmas, tad
bezķermenisks novērtējums šādas problēmas varētu radīt.
…
