Mums rūp
Jebkurai definētais grupai, kas eksistē uzņēmumā un kurai ir kopēja vēsture, var būt sava kultūra, līdz ar to organizācijas ietvaros, var pastavēt vairākas subkultūras. Tātad ir iespējams, ka vienā sistēmā pastāv vairākas savstarpēji neatkarīgas kultūras, starp kurām var būt arī nesaskaņas un konflikti” (Biznesa psiholoģija) sakāmais kuram, daļēji piekrītu un savu piecu darba gadu laikā esmu pacenties novērot, kā darbojas organizācija un esmu viens no tiem klusajiem, kas neseko ceromonijām, parāžam un citām jēlībām ne tāpēc, ka nepatīk, bet ir vairumā bezjēdzīgs un ar savu humoru devu, kas izpaužas sauklī “Mums Rūp!”.
Šis sauklis pret klientiem ir samērā attaisnots, lai arī tomēr skan smieklīgi. Taču klientu vēlmes ir likums vairums gadījumos. Taču no iekšējās darba organizācijas, tas reizēm izskatās – gan jau pabeigšu citu dienu vai kāds cits manā vietā izdarīs. Informācijas apmaiņa bieži vien vispār nenotiek un gatavi meklēt jebkuru vainīgo tikai ne sevi.
Mēnesi atpakaļ bija diezgan liels strīds, neaizsūtīju preci klientam. Maršuti pilni, klients ārpus grafika, ziņojuma speciāla nekāda nav – attiecīgi viss ir tīrs. Nākamajā dienā savā virzienā saņēmu asu kritiku par to kāpēc nav aizsūtīts, bija obligāti jāpiegādā, kleints mirstot vai nost. Uz ko es atbildēju – informācijas par to, kā jāved bija? Nebija! Pie tam vēl pāris mēnešus pirms tam bija līdzīga situācija un vēl pirms tam, un visās reizēs teicu, ja ir šādi speciālie klienti, jāsūta obligāti informācija. Saraksti redzēji galvenās personas. Tagad par katru šādu pašūtījumu info nāk. Tomēr info trūkums vai neprecizitāte ir novērojams bieži.
…