Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | ||
Teorētiskā daļa | 4 | |
1. | Atkritumu ietekme uz vidi | 4 |
2. | Hloru saturošie organiskie savienojumi | 6 |
2.1. | Halogēni | 6 |
2.2. | Hloroforms | 7 |
2.3. | Dihloretāns | 8 |
2.4. | Dihlormetāns | 9 |
2.4.1. | Dihlormetāna ķīmiskās īpašības | 9 |
2.4.2. | Dihlormetāna izmantošana krāsu noņemšanai | 10 |
2.4.3. | Bezkofeīna kafijas ražošana | 11 |
3. | Šķīdinātāju reģenerēšanai nepieciešamie procesi | 12 |
3.1. | Ekstrakcija | 12 |
3.2. | Žāvēšana | 13 |
3.3. | Filtrēšana | 14 |
3.4. | Destilācija | 16 |
Praktiskā daļa | 19 | |
6. | Nepieciešamie darba piederumi un izmantotās vielas | 19 |
7. | Dihlormetāna reģenerācija | 20 |
8. | Hloroforma reģenerācija | 21 |
Secinājumi | 22 | |
Izmantotie literatūras un uzziņas avoti | 23 | |
Anotācija | 24 | |
Aнотация | 25 | |
Pielikumi | 26 |
Ievads
Videi draudzīga sadzīves un rūpniecības atkritumu utilizācija ir aktuāla problēma. Viens no efektīvākajiem veidiem būtu vielu reģenerācija. Sabiedrībā pašlaik mainās uzskati par atkritumiem un to apglabāšanu, pat speciāli aprīkoti poligoni nav labākais un videi draudzīgākais atkritumu utilizācijas veids. Šī tēma tika izvēlēta tādēļ, ka tā šobrīd ir aktuāla valstī. Tā ir cieši saistīta ar mums un mūsu veselību. Ar zinātniski pētnieciskā darba palīdzību vēlamies iepazīstināt arī citus cilvēkus ar tās aktualitāti.
Apkārtējā vidē ķīmiskās vielas var nonākt dažādos veidos:
• no raktuvēm,
• dabiskos ģeoloģiskos procesos,
• no rūpnieciskās ražošanas,
• no lauksaimniecības,
• no mājsaimniecības un sadzīves atkritumiem.
Ķīmiskās vielas var piesārņot ūdeni, gaisu un augsni, kā arī negatīvi ietekmēt cilvēka organismu, izraisot vai veicinot dažādas slimības. Apkārtējo vidi visvairāk piesārņo rūpnīcas, jo rūpniecībā plaši lieto organiskos šķīdinātājus, kuri savukārt lielākoties ir toksiski un kancerogēni, kā arī ilgstoši saglabājas nemainīgi vidē.
Pētāmā problēma ir organisko šķīdinātāju negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Kā risinājumu, piedāvājam organiskos šķīdinātājus reģenerēt jeb pārstrādāt laboratorijas apstākļos. Taču šo vielu ir daudz, tādēļ izvēlējāmies trīs galvenos organiskos šķīdinātājus, kurus bieži lieto rūpniecībā. Tie ir hloroforms, dihloretāns un dihlormetāns. Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir plašāk uzzināt par organisko šķīdinātāju reģenerāciju, tās praktisko veikšanu laboratorijā.
Izvirzītā hipotēze – ja šķīdinātājus pārstrādātu rūpnīcās, tad apkārtējās vides piesārņojums kļūtu mazāks, jo ķīmiskās vielas nenonāktu atklāti saskarsmē ar dabu. Hipotēzi vēlamies pierādīt, strādājot praktisko darba daļu Rīgas Tehniskajā universitātē.
1. Atkritumu ietekme uz vidi
Atkritumu apjoma pieaugums nozīmē to, ka ražošana un patērēšana paņem no vides aizvien vairāk resursu, bet dabā tie atgriežas degradēti. Atkritumiem ir daudzveidīga ietekme uz vidi, un dabas procesi šo piesārņojumu izplata dabas vidē (atmosfērā, hidrosfērā, Zemes garozā), kā arī ietekmē kultūrvidi.
Pēc atkritumu apglabāšanas notiek to tālāka izplatīšanās. Ja apraktie atkritumi nav kaut kādā vaidā izolēti no zemes, tad vielas izplūsts un pārvietojas ar pazemes ūdeņiem. Atkritumu deponēšanas(apglabāšana) vietās, izšķīstot toksiskajām vielām( smagajiem metāliem, slāpekļa, hlora savienojumiem) un dažādām organiskajām vielām, notiek augsnes un gruntsūdeņu piesārņošana un saindēšana. Organiskās vielas kopā ar slāpekļa savienojumiem var radīt virszemes ūdeņu eitrofikāciju(ūdens tilpju aizaugšana), piesārņot dzeramo ūdeni.…
Tas ir Zinātniski pētniecisks darbs, kurš ir izstrādāts pēc prasītiem standartiem. Tajā ir aplūkota gan teorētiskā, gan prakstiskā daļa. Rakstīta ir zinātniskā valodas stilā.
- Organisko šķīdinātāju reģenerācija
- Skābekļa aprite dabā
- Šķīdinātāju izmantošana traipu tīrīšanai
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Šķīdinātāju izmantošana traipu tīrīšanai
Referāts vidusskolai20
Novērtēts! -
Skābekļa aprite dabā
Referāts vidusskolai4
Novērtēts! -
Kaučuks
Referāts vidusskolai5
-
Fosfors
Referāts vidusskolai7
-
Interjera apdares materiāli
Referāts vidusskolai36