Oratormāksla Senajā Grieķijā un Romā, salīdzinot ar mūsdienām

Runas mākslas nozīmība mūsdienās tiek pienācīgi novērtēta. Ir vesela virkne profesiju, kurās vārds ir neaizstājama darba sastāvdaļa. Tie ir diktori, aktieri, skolotāji, juristi un daudzu citu profesiju pārstāvji, kuriem ir jāprot runāt tā, lai viņus sadzirdētu un pareizi saprastu. Tāpēc ir svarīgi ievērot daudzu gadsimtu laikā izstrādātus un pārbaudītus nosacījumus, lai runa būtu klausītājam saistoša un atstātu vēlamo iespaidu. Par vārda spēku uz klausītāju cilvēki bija pārliecināti jau senajā Romā un Grieķijā.
“Tieši grieķi sāka izkopt līdzekļus pārliecinošai, tēlainai domas interpretācijai un izpausmēm, jo uzskatīja, ka visa esošā sākums ir uguns. Tātad, vārda māksla tika pielīdzināta uguns liesmai, kurai, pēc grieķu uzskatiem, piemīt iekšēja enerģija.” 1

1. Oratormāksla senajā Romā un Grieķijā.

Pirmie oratoru runu pieraksti senajā Grieķijā izdarīti IV gs. p. m. ē. Senajā Grieķijā pastāvēja tiesas, kur pats aizstāvēja sevi, tāpēc bija liela nozīme mākai runāt. Tiesas iznākums bija atkarīgs arī no apsūdzētā daiļrunības. Tā kā runas mākslai bija tik liela nozīme, ar laiku radās vajadzība pēc daiļrunas teorijas apguves.…