Šajā referātā aplūkosim dažus optiskos instrumentus un to darbības principus. Optiskie intrumenti ir svarīgi, jo tie netikai ļauj iegūt informāciju par gaismu, bet gan arī dod ieguldījumu gandrīz visu citu fizikas nozaru attīstībā. Viens no cēloņiem ir tas, ka beigu beigās gandrīz visas ziņas par apkārtējo pasauli, kas nonāk mūsu smadzenēs iegūtas ar redzes starpniecību. Turklāt optisko instrumentu un metožu izmantošana noveda pietāda priekšstatu izveidošanos, kādi nerastos, ja nebūtu optikas.
Daudzi optiskie aparāti ir paredzēti vizuālai novērošanai, tādēļ to parametri jāsaskaņo ar acs īpašībām. Pirmie optiskie instrumenti bija lēca un brilles. Pateicoties brillēm, cilvēlki ar sliktu redzi varēja to uzlabot un baudīt pilnvērtīgu dzīvi.
Optiskās ierīres kalpo dažādu objektu attēlu veidošanai. Šo uzdevumu veic arī acs. Ja objekts ir sīks vai arī atrodas ļoti tālu un tā aplūkošana ir apgrūtināta, var izmantot lupu, mikroskopu vai tālskati. Ar šo ierīču palīdzību palielina leņķi, kādā novēro objektu, t.i., veido tā palielinātu attēlu uz acs tīklenes. Tālāko gaismas kairinājuma pāveršanu redzes tēlā veic smadzenes. Tīkleni var aizvietot ar kādu gaismas jūtīgu materiālu, piemēram, fotofilmu. Tas acs funkcijas izpilda fotoaparāts, fiksējot aplūkoto objekta attēlu fotoemulsijā.
Spektraparāti ir specifiskas optiskās ierīces, tādēļ tos parasti iedala atsevišķā grupā. Objekts, kura attēlu iegūst spektrālaparātos, ir speciāli izveidota šaura augstas kvalitātes ieejas sprauga. Izmantojot gāzizlādes gaismas avotus, ar spekraparātu iegūst līnijspektrus. Spektrāllīnijas veido ieejas spraugas attēli monohromatiskā gaismā. Termisko gaismas avotu starojumā ir visi viļņu garumi, un šo viļņu veidotie ieejas spraugas attēli savstarpēji pārklājas, veidojot nepārtrauktu spektru. Atšķirībā no mikroskopa un tālskata spekrtālaparātos optiskā sistēma ir papildināta ar dispergejošu elementu: prizmu, difrakcijas režģi vai interferometru, kas spektrāli sadala gaismu.…
