Kā apstrādāt arvien pieaugošos datu apjomus? Papīru kalni ir nevēlami jebkuram birojam. Disketes ir ērts, bet mazietilpīgs datu glabāšanas veids. Magnētlentes un datu kasetes nav ērti ekspluatēt. Mikrofilmas var viegli nejauši sabojāt, kā arī tās nav ērti lietojamas. Cietie diski sava darbības principa dēļ nav droši, jo mēdz sabrukt (galviņa saskrāpē disku vai nokrīt). Mēģinājumi novērst šīs problēmas ir novedušas pie jauniem risinājumiem – tie ir magnētoptiskie vai vienkārši optiski diski. Mūsdienās CD un DVD diski ir visur. Un to izmantošana ir guvusi ļoti milzīgu popularitāti.
1979.g. – tiek demonstrēts pirmais mūsdienīgais optiskā diska prototips Eiropā un Japānā, ko izstrādājuši SONY un PHILIPS.
1982.g. – SONY un PHILIPS laiž apgrozībā izstrādāto produktu.
1983.g. – optiskie diski sāk parādīties arī Amerikas Savienotajās Valstīs.
Optisko disku lietojums
Šodien optiskos diskus lieto gandrīz it visās nozarēs. Ir vairākas optisko disku tehnoloģijas:
vienreizierakstāmi (WORM – write once, read many);
daudzreizierakstāmi (CD-RW);
tikai lasāmi (O-ROM – optical ead only memory);
ierakstāmi kompaktdiski (CD-R recordable CD)
Vienreizierakstāmi optiskie diski. Kā norāda nosaukums, tie ir vienreiz ierakstāmi un vairākkārt lasāmi. Kamēr diskā vēl ir vieta informācijai, to var ielikt iekārtā un turpināt datu ierakstīšanu.…
