Optiskās šķiedras savienošanas veidi un to klasifikācija

1. Zudumu veidošanās savienojuma vietā
Lai varētu nodrošināt konkrētu informācijas pārraides ātrumu un kļūdu varbūtību, jaudai fotodetektora ieejā ir jābūt lielākai par noteiktu uzdoto lielumu, kurš ir atkarīgs no zudumiem un enerģijas vājinājuma optiskajās dzīslās. Zudumi optiskajās dzīslās nosaka retranslācijas iecirkņa garumu, tas ir attālumu, kurā signālu var noraidīt bez zudumiem, ievērojot iepriekšminētos nosacījumus.
Veicot optisko dzīslu savienošanu ir jāievēro virkne priekšnosacījumu, lai izvairītos no zudumu rašanās cēloņiem. Savienojot optiskās dzīslas ir nepieciešams, lai tās būtu tuvas pēc izmēriem un gaismas laušanas profila rādītājiem. Jebkura neregularitāte izsauc zudumus savienojumu vietās.
Zudumi veidojas sekojošu iemeslu dēļ:
• savienojamo dzīslu centrālās ass nobīdes - leņķiskā un sānu,
• savienojamo dzīslu diametru neatbilstība - eliptiskums un izmēri,
• savienojamo dzīslu serdeņu un apvalku profilu neidentitāte.
Zemāk minētie zudumu veidošanās cēloņi optisko dzīslu savienojumos ir vieni no svarīgākajiem:
1) Distance starp savienojamo dzīslu galiem (skat. 1.att.) - šeit zudumus ienes no izstarojošās optiskās dzīslas izstarotā kūļa izkliede. Ja telpa starp abiem dzīslu galiem ir pildīta ar gaisu, kas ir aktuāli savienojot optiskos uzgaļus, tad atstarošanās rezultātā vien jau rodas 0,36 dB lieli zudumi.

…