Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Gaismas pamatīpašības | 4 | |
Ģeometriskā optika | 4 | |
Fotometrija | 4 | |
Kvanti | 5 | |
Fotoni | 5 | |
Spoguļi, spoguļu veidi | 5 | |
Lēcas | 6 | |
Lēcas vienādojums | 6 | |
Spektrs, tā iegūšana, pamatkrāsas | 7 | |
Refrakcija | 7 | |
Difrakcija | 8 | |
Interference | 8 | |
Izmantotā literatūra | 9 |
Referāts ir rakstīts fizikas priekšmetā par tēmu “Optika”. Tas ir rakstīts netikai, lai paplašinātu manas zināšanas fizikā tieši par šo tēmu, bet arī, lai katrs, kurš ir izlasījis šo referātu būtu spējīgs saprast, kas tad īsti ir optika, kā tā izpaužas un kā tā ietekmē gaismas darbību. Daudzi nezin, ka arī lēcas ir ķermeņi ar kuriem iegūst attēlus, laužot un pārveidojot gaismas starus, pastāv arī dažādi lēcu veidi, par kuriem sīkāk var uzzināt izlasot šo referātu.
Referātā labi var saprast uzrakstīta būtību, jo tas ir uzrakstīts diezgan saprotami. Neizpaliek arī formulas, jo ar to palīdzību mēs varam aprēķināt attiecīgās lietas.
Visas referāta tēmas ir savā starpā sasaistītas, tadējādi nākas saprast, ka vislabāk būtu tomēr pārzināt visas optikas apakštēmas, jo pieredze rāda, ka ne vienmēr mēs varam visu izdarīt tā kā nākas, jo esam kaut ko palaiduši garām.......
Ar gaismasvilni telpā izplatās gaismas enerģija, kuru var uztvert cilvēka acs tīklenē izvietoti gaismjūtīgi elementi, kā arī citas gaismjūtīgas vielas(fotomateriāli). Cilvēka acs jūtība dažāda viļņa garuma gaismas viļņiem ir atšķirīga. Šī iemesla dēļ novērotājs nevienmēr „vienādi redz” divus gaismas avotus, kas izstaro telpā vienādas gaismas plūsmas. Tāpēc gaismas avotu izstarotās enerģijas plūsma nevar būt avotu spožuma vai ķermeņa apgaismojuma mērs. Lai salīdzinātu ķermeņu apgaismojumus, kā arī dažādus gaismas avotus pēc to gaismas stipruma un spožuma, jāveic tā sauktie fotometriskie pētījumi. FOTOMETRIJĀ lieto speciālu gaismas stipruma etalonu – gaismas avotu, kura starojums ir gaismas stipruma vienība.
Spogulis ir gluda virsma, kas labi atstaro gaismu. Spogulis ir viena no vienkaršākajam optiskajām sistemām, ar kurām iegūst attēlus. Virsma var būt plakne – plakans spogulis, kā ari noteiktas ğeometriskas formas liekta virsma – sfērisks spogulis, parabolisks spogulis. Spoguļus parasti izveido, parklājot plakanparalēla stikla vienu virsmu ar gaismas atstarojošu vielu, piemēram, sudrabu vai alumīniju. Labi spoguļi atstaro pat vairāk nekā 80% no krītošās gaismas enerğijas.
Plakanā spogulī veidojas tiešs, simetrisks un šķietams, ar priekšmetu vienliels attēls.
Sfērisks spogulis ir gaismu atstarojoša sfēriska argumenta virsma. Ja atstarojoša ir segmenta iekšējā virsma, veidojas ieliekts sfērisks spogulis, ja ārējā, - izliekts sfērisks spogulis.…
ļoti izsmeļošs darbs... Nopietni!!!!!