Studiju darba tēma – „Opozīcija savējais – svešais Paula Bankovska romānā „Misters Latvija””.
Studiju darba tēmas izvēli noteica tas, ka Pauls Bankovskis tobrīd likās gandrīz nepazīstams rakstnieks, gribējās iepazīties ar viņa daiļradi mazliet vairāk. Interesants likās arī grāmatas nosaukums.
Paula Bankovsaka daiļradei raksturīgi tas, ka viņš īpašu uzmanību pievērš Latvijas vēsturei 20. gs. beigu posmā. Viņa prozai raksturīgs publicistikas savijums ar laikmetam raksturīgu detaļu tēlojumu un tieksmi tvert metaforiski cilvēka psiholoģiskās reakcijas uz sociālām, politiskām un eksistenciālām problēmām1. Tieši tāds ir arī romāns „Misters Latvija”, kurā tiek tēloti 2. pasaules kara notikumi , īpaša uzmanība tiek pievērsta Latvijai. Uz visiem notikumiem romāna lasītājam autors liek raudzīties ar galvenā varoņa Ādama Ārčera acīm. Ādams vienmēr un visur, itin visos notikumos ieņem galvenās pozīcijas un virza darbību uz priekšu.
Vēstures tēma ieskanas vairākos Paula Bankovska darbos, piemēram, „Padomju Latvijas sieviete” (2000), „Čeka, bumba & rokenrols” (2002), „Sekreti. Pierobežas romance” (2003) u.c.
Romānā ir vērojamas vairākas opozīcijas „savējais – svešais”. Galvenais varonis Ādams Ārčers visur ir šīs opozīcijas krustugunīs. Viņš it kā pavisam neiederas ne laikā, ne telpā, kurā dzīvo, ne ģimenē, kurā ir piedzimis, ne notikumos, kuros ir iesaistīts, ne vietās, kurās nokļūst, ne starp cilvēkiem, kurus sastop. Viņš it kā ir tuvs, bet tajā pašā brīdī arī svešs visur, kur nokļūst un visiem, ko satiek.
Šo atsvešinātības izjūtu pastiprina arī grāmatas noformējums. Vāka iekšpusē ir vecu fotogrāfiju un avīžu izgriezumu kolāža, kas lasītājam sniedz zināmu priekšstatu par romāna saturu arī tad, ja romāns vēl nav izlasīts. Rodas iespaids, ka tas ir dokumentāls romāns par vēsturisku tēmu. Tikai jāņem vērā, ka ne visi notikumi un darbojošās personas ir bijuši reāli. Daļa no tiem ir autora izdomas radīti.
Studiju darba uzdevumi – romāna tekstā raksturot opozīcijas „savējais – svešais” galvenās situācijas, rašanās cēloņus un sekas.
Diemžēl par Paula Bankovska romānu „Misters Latvija” nav daudz informācijas, tādēļ izmantotās literatūras ir maz. Studiju darbs pamatā balstās uz teksta analīzi.
Studiju darbā tika izmantots Paula Bankovska romāna „Misters Latvija” (2002) teksts, Rinalda Zembaha recenzija „Dvēseles un vēstures līkloči mānīgi reālistiskā romānā” ( Karogs, 2003, Nr., ), Ievas Melgalves raksts „Misters Labi Lasāmais Romāns” (Neatkarīgā Rīta Avīze, 2003. gada 14. marts, 14. lpp.), Ingas Ābeles recenzija „Stāsts par divpadsmit rindiņām” (Diena, 2003. gada 6. janvāris, 14. lpp.), Herdera simbolu vārdnīca (1994), Lielā simbolu vārdnīca ( Jumava, 2002), Vairāki krājuma „Kentaurs XXI” numuri, Bulgakova grāmata „Философия имени” (1999), Zinātnisko rakstu krājuma „Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas” 2001. un 2005. gada izdevumi u.c.…
