Kopsavilkums
Operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumi ir savstarpēji atšķirīgi. Operatīvās darbības uzdevumi vairāk saistāmi ar ciņu pret noziedzību kā parādību, ar personu aizsardzību pret noziedzīgiem apdraudējumiem, un mazāk saistāmi ar konkrētām krimināltiesiskajām attiecībām. Lai operatīvās darbības rezultātā iegūtās ziņas par faktiem varētu izmantot pierādīšanā, kriminālprocesa materiālos ir obligāti jābūt arī citām “pavadošām” ziņām par faktiem, kas ļauj pilnvērtīgi un efektīvi pārbaudīt operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem atbilstību visām pierādījumu īpašībām.
Operatīvās darbības rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana, lai pierādītu apsūdzētā vainu kriminālpārkāpuma izdarīšanā, nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 12.pantā nostiprināto cilvēktiesību garantēšanas principu. Ja operatīvā darbība veikta uzsāktā kriminālprocesa ietvaros ar mērķi iegūt pierādījumus, pastāvot objektīvajai iespējamībai pierādījumu iegūšanai veikt speciālās izmeklēšanas darbības, iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 12.pantā nostiprināto cilvēktiesību garantēšanas principu.
Operatīvās darbības, kuras gaitā pielietota provokācija, rezultātā iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Ja operatīvā darbība veikta uzsāktā kriminālprocesa ietvaros ar mērķi iegūt informāciju no personas, kas izmanto savas tiesības neliecināt pret sevi, iegūto ziņu par faktiem izmantošana pierādīšanā nav pieļaujama, jo tā pārkāptu Kriminālprocesa likuma 15.pantā nostiprinātās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā. Operatīvā darbība, kas mērķtiecīgi un ilgstoši turpināta pēc nozieguma atklāšanas, neuzsakot kriminālprocesu, pārkāpj Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprināto kriminālprocesa obligātuma principu.
…
